"Deja ir balets, balets ir mana dzīve": tā es sev teicu katru reizi kad devos uz baleta treniņiem.
Mani sauc Viktorija Andersone un man ir 15. Dejoju baletu jau no agras bērnības un man tas ļoti patīk, esmu ļoti iemīlējusi to un nespēju bez viņa dzīvot, katra deja un katra kustība man liek justies, kā no jauna piedzimusi, kā tiko būtu sajutusi pirmo vasaras silto vējiņu.
Skolā es eju 9.klasē un es esmu apsmietākā no meitenēm, jo man nav tādi kā Iphone un dārgas drēbes, bet man tas nav vajadzīgs, viss kas man ir vajadzīgs ir balets, es to spēju nodejot jebkur, pat skolā stundas laikā un ārpuss tās.
Nu tas ir īsumā par mani.
[Lūdzu jūs izsteikt savas domas un spiežat zvaigznītes, kā arī gaidat turpinājumu.]
YOU ARE READING
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
