Bīstamā Balerīna 2.grāmata

"Jauniņais"

Bija rīts, modinātājs zvanīja un es to kā jau aktru dienu, aisviedu uz citu istabas stūri un viņš aizvērās. "Nesaprotu, kā viņš vel ir dzīvs!"
Izlīdu no gultas un pasniedzos pēc topiņa un šortiem. Uzvilku tos un devos pie spoguļa uzsklāt make up un sataisīt savus pelēkos matus bizē.
Paskatījos pulkstenī un nobijos, jo nogulēju. Es ātri uzvilku žeķes, botes un skrēju uz autobusu, nepaēdusi un normāli neko izdarījusi. Kad biju tur, autobus piebrauca tik tiko. Es iekāpu un pamanīju ka autobusā sēž nepazīstams puisis, viņš uzlūkoja mani un tad ar roku uzmāja, lai nāku blakām.
-"Sveika, mani sauc Džeims Gregorijs Smits. Un kā tevi sauc?" silti smaidot uzlūkoja mani.
Es smagi ielpoju un tad sāku runu.
-"Manisauc Viktorija Andersone, draugi sauc mani apr Viku,kaut pff...man tādu nav! Man ir 15 un jeah es eju 9.klasē!" nobēru kā pupas un viņš iesmējās.
-"Mēs te abi esam bez draugiem, tikai nesaprotu, kāpēc tev to nav? Vaitad skolā mācās tik daudz skolnieku kuri ir stulbi?" smejoties ievaicājās.
-"Nē, mums skolā mācas normāli, BAGĀTI AR IPHONIEM cilvēki, kuriem nevajag tadus kuriem šo nav!" smejoties noteicu.
Viņa seja palika nopietna un tad es nodomāju ka pateicukaut ko ne tā.
-"Vai kaut kas notika? Es pateicu kautko ne tā?" nesapratnē uzlūkoju viņu.
-"Nē, man ar tad nebūs draugu, jo man besī Iphone , kaut naudas man ir pietiekami, lai to iegādātos pat tagad." noteica un iesmējās."Tev ir kaut kādi hobiji, vai nodarbes?" uz reiz novēršoties no tēmas ierunājās.
-"Khem...jā, es eju baletā, man tas patīk un ir mīļākais, un tu? Tev ir kaut kādi hobiji vai nodarbes?"
-"Man patīk uzlūkot un novērot dejotājas, īpaši baletdejotājas!" klusi čukstus ierunājās ar viltīgu smaidu.
Es nedaudz iesmējos un tad nu aizgāja. Mute līdz ausīm vaļā un autobusā miers beidzās.