Viss bija kā parasti. Bija skaists galds, daudz ciemiņu un tante ar vecākiem un savu lielpunci, vīru! Es stāvēju pie kūkas un griezu to, cik vien taisni varēju. Nerunājot par visiem dekoriem uz kūkas un apkārt stāvošiem cilvēkiem, es jutos slikti. Es centos to neizrādīt, jo atkal sāktos panika un nesapratne.
No rīta kad pamodos, man nebija tik ļoti slikti, kā tagad uz vakarpusi. Man reiba galva un es visu laiku svīdu, traki svīdu. Mana diena pagāja visa vannā, jo es svīdu kā cūka. Es izlietoju laikam visu dezīti, lai nesmirdētu pēc sviedriem. Kad beidzot man bija izdevies, es gāju posties un lūk tagad es stāvu ar krēmkrāsas kleitu mugurā un skaistām baleta kurpītēm pie kūkas un griežu ar sarkanu nazi kūku.
Jau atkal man palika karsti, es stāvēju mēma un domāju ka tūlīt nokritīšu. Mans nazis izslīdēja no rokām un es uzskrēju augšā uz vannas istabu pievērsdama daudz skatienus sev. Es aizcirtu durvis aiz sevis un sapratu, ka es degu. Es paņēmu termometru un pēc neilgām 3 minūtēm, tas rādīja 40 grādus. Es domāju ka esmu saslimusi, jo pie tādas temperatūras, daudzi nomirst vai arī guļ slimnīcā, bet man reiba tikai galva un bija slikta dūša.
Es paskatījos spogulī un ieraudzīju dīvainas lietas. Mana matu krāsa bija palikusi no brūnas uz melnu ar sarkanu šķipsnu kreisajā sānā. Mana acu krāsa palika dīvaina....nevarēju pat aprakstīt kādas tās bija. Nerunājot par manām bālajām lūpām, kas tagad pārtapa par koši sarkanām.
Es nobijos, man likās ka es jūdzos, tāpēc ieskrēju savā istabā un paliku tur. Tante Ella, klauvēja pie durvīm un jautāja kas notika, bet es pateicu, ka esmu nogurusi.
Varbūt kaut kādā ziņā esmu nogurusi, bet man likās ka es jūdzos, tāpēc devos gulēt.
STAI LEGGENDO
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
