Bīstamā Balerīna 2.grāmata

Es vēlos to dabūt no sevis laukā

Nav tā ka pa šīm 4 dienām es esmu ļoti iemīlējusi sevi jauno, bet man ir otrādāk. Es vēlos to dabūt no sevis laukā. Manas iekšas deg un protams, man ir slikti.
Ella man cenšā palīdzēt, bet es neļauju, bet dziļi sirdī es ticu, ka viņa man ļaus atbrīvoties no tā visa.
*Rīts*
Ir agrs rīts un tas nozīmē ka laiks doties uz skolu uz uru es sen neesmu jau gājusi! Sakrāmējos un devos uz izejas pusi.
Paņēmu savas jaunās mašīnas atslēgas un devos uz mašīnu. Iekāpu, iedarbināju un braucu.
Kad biju beidzot skolā, mani sagaidīja jau Ervīns, kaut viņš nebija tas kuru es tagad vēlētos redzēt.
-"Viktorija? Mēs varam parunāt?" Stāvot man priekšā, vaicāja.
Es nopūtos un ierunājos.
-"Man nav ar tevi par ko runāt! Liec man mieru!" Noburkščēju un devos skolā iekšā.
Pirmā stunda man bija Matemātika. Ughhh....Kā es ienīstu Mis.Popinsi.
Es iegāju klasē un visu acu skatieni pievērsās man. Es apsēdos savā solā un sajutu ko dīvainu. Tas laikam bija mans spēks kas lauzās ārā. Jutu kā tas skrāpē sienu manī.
Pie manis pienāca klases populārākais zēns un paņēma mani aiz rokas un izvilka no klases aizvezdams līdz toletei. Ievilcis mani tajā viņš nostājās man priekšā.
-"Kas, kapēc tu mani atvilki uz šejieni?" Nesapratnē nopētīju viņu.
Viņš neko neteigdams pārvērtās un atstutējās pret izlietni, nopurināja galvu un paskatījās uz manis.
-"Es esmu tāds pats kā tu, tikai es esmu sporta!" Paskaidroja man.
Viņa acis mirdzēja kā varavīksne mainot krāsas un mati bija sarkanmelni.
Es sajutu atkal sāpes un nokritu uz ceļiem, skaļi aiz sāpēm ievaidoties. Spēks izrāvās un es pārvērtos.
Kad viss beidzās, es lēnām ar Greisona palīdzību piecēlos un viņš vienaldzīgi mani uzlūkoja.
-"Viktorija, kad tu pēdējo reizi normāli pārvērties?"
-"Tiko! Un pirmā pārvērtība bija mana 17 dzimšanas dienā." Smagi elpojot paskaidroju.
Viņš paskatījās uz manis un tad notika tas ko negaidīju. Viņš noskūpstīja mani. Skūpsts bija tik labs un karsts, kā nekad, bet ta pa durvīm ienāca Ervīns,kas redzēja visu, un ar to es domāju,mūsu izskatu un skūpstu.
Viņš stāvēja stīvs un nesapratnē. Es ātri atrāvos un Greisons atri pārvērtās atpakaļ, bet es biju šokā un nesapratnē par visu....
{Zinu jau zinu, mans stāsts ir galīgi garām:D, bet nu okey!:)}