Deja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
Biju skolā un pirmā stunda man bija sports.Sports ar Nika klasi....
Es piecēlos un devos uz garderobi pēc sporta tērpa. Kad biju tur, paņēmu to un devos uz sporta stundu, pirms tam pārģērbdamās.
Devos uz zāli un sāku staipīties, netālu no manis atradās Džeims un citā stūrī atradās Niks ar savu bandu, kuri uzmanīgi uzlūkoja mani. Pēkšņi pēc minūtes sajutu pieskārienu dibena zonā. Es strauji pagriezos un iesitu pļauku, tas bija Niks. Viņš satvēra savu vaigu un tad klusām padzina savus "Miesas sargus", bet man blakām jau bija tikmēr pieslīdējis Džeims un nikni pētīja Niku.
-"Vika, varam parunāt...?" Uzlūkoja Džeimss un turpināja. "...Divatā!" Es pakratīju galvu un devos uz garderobi kur mēs ar Niku sākām runāt. -"Nu par ko tu gribi runāt ar mani?" niki sakruzdodama rokas noteicu. -"Toreiz, es ļoti nožēloju ko izdarīju, man ir kauns, man bija sāpīgi visu šo laiku domāt par to, cik tomēr tev sāp, ko esmu tev nodarījus un tomēr, lūdzu piedod!" viņš ar suņa acīm mani uzlūkoja. Man tā prasījās viņam paņemt un iekraut no visa spēka, es skatījos uz viņa un centos nomierināt emociju vilni, kas sita gaisā strauju vilni. -"Nik, pirmkārt, man vienalga ko tu man te saki, otrkārt, kas bijis bijis, treškārt, tu prosta gribi ievilkt atkal mani gultā!" noteicu un skatījos uz viņu nikni. -"Piedod, cerams ka mēs vēl varēsim parunāt par šo!" silti smaidot pajautāja. Es nedaudz atmaigu un tad atkal sadusmojos. -"Mēs runājam, pirmo un pēdējo reizi, Nik!" es pagriezos un devos uz sporta stundu kur notika ieskaite.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
