Bīstamā Balerīna 2.grāmata

"Viņa acis ir skaistas"

Beidzās pirmā stunda un noskanēja zvans! Visi pagriezās pret mani, praktiski reizē un skatījās uz manis, līdz pienāca kāds puisis.

-"Sveika, mani sauc Alens!" viņš silti smaidot pasniedza man savu roku.

-"Prieks iepazīties, mani sauc Viktorija!" Es noteicu un pasniedzu roku pretīm.

Viņš mani uzrāva augšā un piestūma pie sevis, jutu viņa krūtīs sitamies strauji sirdij un viņa acis, tās bija tik skaistas un brīnumaini neparastas. Mūsu skatienu izstraucēja pazīstama balss. Es paskatījos aiz Alena un tas bija Ervīns.

-"Alen?Atlaid viņu! Viņa nebūs tava kārtējā gultas lelle!" Nobļāvās tā, ka klasē ieskatījās kāda sieviete.

Alens atlaida mani un pagriezās pret viņu.

-"Ko tu tik tiko nočukstēji, mazais!" Lēnām tuvojoties viņam draudēja.

-"To ko dzirdēji!" Nobļāvās un devās virsū.

sākāt atkal kautiņš, bet kāpēc? Kāpēc to visu vajag? Es pieskrēju klāt abiem un ielīdu pa vidu izjaucot viņu kautiņu.

-"Beidzat vienreiz!" Nobļāvos un nikni abus uzlūkoju. Man nebija līdz smiekliem, bet Ervīns kā stulbenis smaidīja un uzlūkoja mani.

Es pagriezos pret Alenu un iekrāvu tā ka pašai roka sāka sāpēt, bet kad pagriezos pret Ervīnu, es paņēmu somu nikni un izgāju no klases.

Devos uz nākamo stundu, bet nezināju kur tā notika. Dzirdēju ka mani kāds sauc un tad es pagriezos, tas bija Ervīns. Es pagriezos ar muguru pret viņu un devos tālāk, nezinot neko šeit.

-"Viktorija, pagaidi, nu tak beidz, pagaidi! Man vajag ar tevi parunāt! Viktorija?Lūdzu!" Viņš sauca.

Man apnika, es apstājos un pagriezos pret viņu.

-"Nu?" Nikni noteicu rokas sakrustodama.

-"Pirmkārt. Mums ir matemātika un viņa ir uz turieni! Otrkārt. nezināju ka mācīsies mūsu skolā un klasē! Treškārt. Lūdzu piedod, bet es negribēju lai tu esi vienas nakts sakaru lelle, Viktorija." Viņš saskuma un es tad atmaigu.

Es piegāju klāt un samīļoju viņu! Man un viņam tas bija vajadzīgs, toties es viņam esmu pateicīga par to.

-"Paldies tev, Ervīn!" Noteicu un uzlūkoju viņu.