Biju beidzot pēc ilga lidojuma Ņujorka. Devos ar koferiem, nogurusi uz izejas pusi. Tur pamanīju, slaidu brūnmati ar izteiktiem vaigu kauliem un brūnu ādu, baltās biksēs un topinā ar laiviņām, skatāmies uz manis ar platu smaidu.
Tā bija Ella. Es pieksrēju klāt un samīļoju viņu.
-"Sveika Tante Ella!" skaļi nobļāvos, jo lidostā bija skaļš.
-"Sveika saulstariņ, prieks tevi atkal redzēt...un tada paaugusies esi un riktīgi izmainījusies. Kad pēdējo reizi tevi redzēju tev bija vien 14 gadi." noteica uzlūkojit mani.
-"Mēs varētu doties? Esmu nogurusi!" klusi nu jau noteicu.
-"Protams, rekus mašīna.!" Norādīja uz sarkanu poršē, kas laistījās salīdzinājumā ar citām blakus stāvošām mašīnām.
-"Ogho?!" nobrīnījos.
Mēs ielikām koferus bagāžniekā un iekāpām mašīnā.
Ella iedarbināja to un nu laiks bija doties uz pagaidmājām.
Ceļi bija pilni ar mašīnām, visi kā traki pīpināja un trakoja. Ella mierīgi smaidīdama brauca tālāk, pat neskatoties, ka apkārt uz ceļiem ir haoss.
Pēc neilgas nogurdinošas stundas, Ella iebrauca kādā klusā rajonā, kur beigā stāvēja liela trīsstācu māja ar lielu baseinu un trim lieliem, masīviem rotveileriem.
Viņa iebrauca pagalmā un nostājās pie garāžas.
Es izņēmu koferus un pēkšņi pieskrēja miesassargs?? Es paskatījos uz viņa un viņš neko neteigdams paņēma manus koferus un tos ienesa.
-"Ella? Kas viņš ir?" nesapratnē ievaicājos.
-"Viņš ir miesassargs!" noteica un devās iekšā.
Mēs iegājām iekšā un tūdaļ arī pieskrēja kalpone, kas sniedza telefonu. Ella paņēma to un sāka runāt kalponei norādot uz manis, lai parāda kur ir mana istaba.
Kad uzgājām līdz otrajam stāvam kalpone atvēra lielas durvis un tir pavērās liela skaista istaba. Tur bija viss par ko varēja sapņot ik viens no mums.
YOU ARE READING
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
