Nu jau ir pagājušas 2 dienas, kopš reizes, kad es pārvērtos?! Ja var tā nosaukt. Es domāju visu šo laiku, tikai un vienīgi par to, kāpēc es? Kāpēc es esmu tāda tagad! Es gribu būt parasta baleta dejotāja, bet ja vecmāmiņa toreiz ar to, vēlējās ko pateikt. Vēlējās pateikt, ka es neesmu parasta.
Agrāk kad biju maza, man riebās balets, es to nevarēju ciest, bet pēc tā, ko man pateica vecmāmiņa, es to iemīlēju, man tas iepatikās un es sāku ar to nodarboties.
Beidzot ir laiks, ir laiks parādīt manai tantei, kas ar mani notika, manā dzimšanas dienā. Es atrāvu vaļā durvis un devos uz tantes un viņa vīra guļamistabu. Kad iegāju, redzēju tanti lasām grāmatu "Starp pelēkiem toņiem", smags romāns par to laiku kad izsūtīja cilvēkus uz Sibīriju un citviet.
Viņa paskatījās uz manis un nolika grāmatu!
-"Vai kas notika?" Viņa raizējoši ievaicājās.
Es apsēdos blakus un sāku pētīt savas rokas. Es sarāvu tās dūrēs, smagi uzelpoju un paskatījos uz viņu ar nopietnu sejas izteiksmi.
-"Ellas tante? Man tev ir jāpastāsta kaut kas, ļoti svarīgs." Nolaižot acu skatienu ierunājos.
Viņa paskatījās uz manis ar nopietnu seju un apsēdās blakus. Varbūt tas ko daru ir stulbi, bet kādam tas ir jāzina, jo varbūt viņa zin, kas esmu!
-"Atceries manu dzimšanas dienu? Tajā dienā es slikti jutos un kad devos uz vannasistabu es pamanīju ko dīvainu." Pilnā nopietnībā stāstīju. " Toreiz, kad es pamodos no rīta, viss bija savādāk. Mani mati bija tumši ar sarkanu šķipsnu kreisajā sānā un acis, tās bija neparastas, tās mainīja krāsu pēc tā, kāds bija mans garastāvoklis. Es pasmaidu, acis kļūst dzeltenas, es sāku raudāt, acis kļūst gaiši, gaiši zilas pat uz baltu velk un ķermenis, tas bija slaidāks un izteiktāks, kā ideālai baletdejotājai. Todien es biju šokā, bet man patika, nerunājot par manu spēka uzplūdumu." Izteicos cik vien nopietni varu.
Viņa sāka smaidīt un beigās arī smieties! -"Piedod, bet nevajag man melot, pasaki ka tu vienkārši negribēji svinēt savu dzimšanas dienu!" Valdot smieklus noteica.
Es sadusmojos un paskatījos uz viņas nikni, piecēlos kājās un nobļāvos! -"Ja tu man netici, tad es tev parādīšu!" Pieceļoties kājās teicu.
YOU ARE READING
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
