Sēdēju klasē un klausījos jauno ekonomikas tēmu. Paskatījos pulkstenī un bija atlikušas nieka trīs minūtes.
Noskanēja zvans un es izskrēju no klases pat neatsveicinājusies. Piegāju pie sava skapīša un ieliku tur grāmatas. Pēkšņi aizvērās ar lielu blīkšķi skapīša durvis un uz manis ar smīnu skatījās Niks. Viņa brūnās acis manu prātu mānīja, es nevarēju atraut acis no viņa, līdz pamanīju, ka mana roka ir sadevusies ar viņa.
Izrāvu savu roku no viņa stiprā tvēriena un devos prom, bet Niks ar savu baru man sekoja līdzi.
-"Vika, pagaidi, mums jāparunā!" Viņš bļāva man nopakaļ.
Manas domas sāka misēties un uzdot daudz jautājumus uz kuriem nebija atbildes.
"Ko viņš vēlas no manis? Kāpēc viņam vajaga parunāt ar mani? Par ko viņam vajaga parunāt ar mani?"
Jautājumu uzbrukums uz kuriem es nespēju sniegt atbildi bija graujoši un nogurdinoši, tas lika man sajusties neērti un neomulīgi!
[Pēc 10 minūtēm]
Biju beidzot atradusi kur noslēpties no Nika. Tas bija vecais pamestais sčūnis pie skolas, kurā mēdza daudzi iet uzpīpēt.
Es skatījos uz savām rokām un biju nobijusies, pēkšņi mani sabiedēja negaidītais Džeims, kas ar platu smaidu, skaļi iesaucās.
-"Sveika Viktorija!" Skaļā balsī iesaucās un pirms viņš iesaucās vēlreiz, es pieliku viņa mutei priekšā savu roku un pakratīju nikni noraidoši galvu.
Pagāja kāds laiks līdz es noņēmu no mutes savu roku un pārliecinājos, ka Niks nav mūs sadzirdējis.
-"Ko tu šeit dari?" Nikni nopratināju noraizējušos Džeimsu.
-"Redzēju kā tu skrēji uz šejieni, nodomāju ka pīpēt aizskrēji, tāpēc sekoju!" smīnot noteica.
-"Es nepīpēju un tev ar labāk nepīpēt, Džeims!"
-"Kāpēc tad tu esi šeit?" Nedaudz uztraucies iesaucās.
-"Es muku no Nika un viņa bara." Nu jau ar asarām acīs paziņoju.
-"Kāpēc? Kāpēc tu raudi?" slaucīdams manas asaras vaicāja.
-"Tas ir garš stāsts, Džeima! Un tas ir privāti!" novērzdamies no viņa acīm es lūkojos uz skaidu čupas, kas atradās uz zemes.
-"Viktorija? Pastāsti man, lūdzu." ar suņa acīm lūkojās uz manis.
Es noslaucīju asaras un ievilku daudz svaiga gaisa, lai sāktu stāstīt.
-"..."
Turpinājums sekos!
DU LIEST GERADE
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
