°Ervīna sk.p.°
Es sēdēju palātā un domāju kam tā mašīna bija, jo likās tik pazīstama!
Beigās es sapratu ka tā mašīna pieder Aleksai...Manai Bijušajai.
Es strauji piecēlos, paņēmu jaku un devos uz izejas pusi. Kad tiku līdz mašīnai es paņēmu telefonu un uzrakstīju īziņu Aleksai.
Aleksa mms/sms:
"Tiekamies mūsu vietiņā saldā, man ir tev pārsteigums=)" sarkastiski uzrakstīju un iedarbināju savu mašīnu.
Devos un Dalesas parku un gaidīju viņu.
Pēc neilgām 10 minūtēm, no stūra izlīda Aleksa un skrēja laimīga.
-"Sveiks mīļais, nedomāju ka uzrakstīsi man!" laimīga samīļoja mani, bet es viņu pagrūdu pret ēkas sienu un piespiedu tur.
-"Kapēc tu to darīji?" bļaujot vaicāju.
Viņas sejā parādījās viltīgais un sāka smieties.
-"Tu viņu mīli, vaine, Ervīn?!" smejot noteica.
-"Aizveries un pasaki, KĀPĒC TU TO DARĪJI?" Nu jau bļaujot vaicāju.
Dusmas sita vilni un es biju pārskaitījies.
-"Es to izdarīju, jo mīlu tevi! Es redzu kā tu uz viņas skaties, es redzu ka tev viņa patīk!" noteica čukstus.
Es saspiedu viņas kaklu vel ciešāk un sāku jau atkal bļaut.
-"TU ZINI KA TU VARI NONĀKT CIETUMĀ UN VAIRS NEKAD NEIZNĀKT TIKAI PATEICOTIES MAN? "
Viņa pasmaidīja bet es centos sevi savaldīt. Es viņu atlaidu, pagriezos lai dotis prom un viņa ierunājās.
-" Es zinu ka es tev patīku, Ervīn!" maigā balsī noteica.
-"Tā nav, Aleksa! Lai veicas cietumā tev!" noteicu un devos prom. Tālāk man neinteresēja ko viņa tur bļāva, bet saprotami ka draudi.
YOU ARE READING
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
