Stundas pagāja ātri un neparasti! Protams Džeims man sēdēja visu laiku blakus, bet Niku aizveda uz slimnīcu, jo viņam lausts deguns, izrādās.
-"Vikuc, moš aizejam pie manis?" Džeims neparasti ievaicājās.
-"A-Am...Protams uz kādām 2h varu." Silti uzsmaidot pateicu.
Viņš pasmaidīja un pievērsās izejas durvīm. Mēs izgājām pa tām un devāmies uz stāvvietu.
-"Tev ir mašīna?" neticīgi ievaicājos.
-"Es tev jau teicu, ka varu kaut vai tagad sev nopirkt Iphone!" iesmējās.
-"Bet tu no rīta atbrauci ar autobusu!" Nedaudz dīvaini iesaucos un paskatījos uz stāvvietas.
-"Es pazvanīju sargam, lai atved mašīnu uz šejieni un lūk viņa ir te!" smejoties iesaucās.
-"Bet tev ir 16, kā tas ir iespējams! Tev nav tiesību, lai brauktu!" nu jau nedaudz neticīgi iesaucos.
Es paskatījos uz balto bembi un no tā izkāpa vadītājs kas atvēra aizmugurējās bembja durvis.
-"Es jau neteicu, ka es braukšu!" čukstus iesaucās.
Es nosarku un nedaudz stulbi iekāpu mašīnās. Viņa balss bija tik maiga un dievīga,es nevarēju pat noticēt ka braucu pie kāda ciemos pa visiem laikiem.
-"Klausies,man gribas ar tevi parunāt divatā!" viņš iesaucās.
Es nesapratnē paskatījos un tad es pievērsos lielajai mājai pie kuras piestājām.
-"Ogho....tas ir kaut kas negaidīts!" nedaudz sabaidījusies iesaucos.
-"Tas ir normāli.!" nobuksnīja sev zem deguna un izkāpa no mašīnas.
Vadītājs atvēra man durvis un es pateicos par to.
Mēs iegājām lielajā mājā un Džeims mani aiz rokas uzvilka uz otro stāvu, kur atradās viņa istaba. Kad iegājām tur, Džeims klusi aizvēra durvis un pievērsās man. Manas acis nevarēja aizmukt no viņa,jo tās bija brīnumainas.
-"Tu man patīc, Viktorija!" pasacīdams to klusi man, pievērsās manām lūpām.
Es izvairijos no skūpsta un izlīdu no viņa tvēriena.
-"Džeims,mēs esam pazīstami tikai vienu dienu un t-tu man to jau saki, tu mani nepazīsti, varbūt es neesmu tāda kā tev liekas!" noteicu un apsēdos uzgultas malas.
Džeims iesmējās un apsēdās man blakām.
-"Vika, tas nemaina to ko es jau zinu par tevi. Tu man patīc un es to atzīstu. Viņš mani samīļoja un es sajutu viņa jauko adekalona smaržu, tā bija dievīga un brīnumaina.
DU LIEST GERADE
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
