°Vikas sk.p.°
Pēc 6 mēnešiem.
Beidzot, beidzot mans sapnis piepildījās. Šodien mani izraksta bo "psihenes" un iespējams šodien es atkal sākšu dzīvot no jauna, bet nu jau bez viņa, bez Ervīna.
Viņu es jau neesmu redzējusi no tās dienas kad mani notrieca un es pamodos slimnīcā. Viss bija tik grūti, atkal staigāt mācīties un atkal visu darīt no jauna.
Devos uz savām mājām, kad ienācu mani uzlūkoja tante.
Viņa bija laimīga ka esmu vesela, jo viņa vienmēr par mani rūpējās, pattadkad nebija laika atbraukt, viņa sūtīja ziedus un citas lietas katru dienu.
Samīļoju tantu un uzskrēju augšā uz savu istabu kur mani sagaidīja pārsteigums.
-"Ervīn? K-ko tu šeit dari?" nesapratnē uzlūkoju guļošo puisi.
Viņa skatiens pievērsās man un es nedaudz nosarku.
-"Sveika, Viktorija!" Vienaldzīgi uzmeta man.
Pirmā doma man bija iekraut viņam, jo tas ir viss ko viņš man ir pateicis par šiem 6 ilgiem mēnešiem.
-"Un viss? Sveika, Viktorija? Nedomāju ka esi tāds mērglis kas pēc 6 ilgiem mēnešiem pat neuzraksta man!" Nobēru un atvēru garderobes durvis.
Viņš piecēlās un pieskrēja man klāt.
-"Zinu ka esi dusmīga, bet tā vajaga! Viņa zin ka tu man neesi vienaldzīga!" Cieši turot mani viņš noteica.
Es izrāvos no viņa tvēriena un iesitu pļauku.
-"Man vienalga vai esmu tev vienaldzīga, vai neesmu, tinies!" dusmīgi norūcu un norādīju uz durvīm.
Viņš smagi nopūtās un nozuda aiz tām.
Bija laiks man mainīties, man viss ir apnicis, pilnībā.
YOU ARE READING
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
