Deja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
Bija vakars un tas nozīmēja, ka bija laiks doties apskatīt Ņujorku. Es piecēlos no gultas, atvēru lielās durvis kur pavērās plaša garderobe. Tur bija viss, viss ko es jebkad esmu gribējusi uzvilkt. Uzvilku pelēcīgu topiņu un melnas bikses, paņēmu uzvilju īsās zeķītes melnas un puszābaciņus brūnus un daudz ko citu.
Oops! Bu görüntü içerik kurallarımıza uymuyor. Yayımlamaya devam etmek için görüntüyü kaldırmayı ya da başka bir görüntü yüklemeyi deneyin.
Nogāju lejā un brīdināju kalponi ka eju staigāt. Es atvēru durvis un devos plašajā pasaulē. Es devos pēc iespējas tuvāk centram. Kad tur nokļuvi beidzot, tur pavērās brīnumains skats. Tur bija ielu dejotāji un muzikanti, mākslinieki un dziedātāji, ja neskaita plašos veikalus un klubus tur. Es piegāju klāt pie dejotājiem un uzlūkoju tos. -"Wouu!" iesaucos, kad viena izcēlās ar paņēmieniem. Viņš mani ieraudzīja un uzlūkoja ilgi. Es nosarku un nedaudz sarāvos sevī. -"Es tevi redzu te pirmo reizi!" viņš iesaucās. -"Esmu te nesen, pārvācos no Latvijas!" iesaucos. -"Njaa...es dzirdu akcentu tavā valodā!" viņš lepni iesaucās. -"Heh...tu jauki dejo!" nočukstēju. -"Prieks, un tu? Tu dejo?" -"Es jā, dejoju!" nedaudz nobijusies pateicu. -"Ko tu dejo?" nu jau uzbāzīgi vaicāja. -"Baletu!" Viņš nedaudz iesmējās un tad pagriezās ar diviem piekstiem uzrādot kādam, lai atnāk. -"Nodejosi mums kaut ko zem šīs dziesmas?" viņš paņēma no puiša dziesmas un uzslēdza "Theory of the deadmen -Angel!" Es centos noķert ritmu dziesmai un tad novilku zābakus savus un uzkāpu uz kartona pamata. Viņš vēlreiz uzslēdza no jauna dziesmu un es iekritu transā. Sāku dejot no visas sirds, klausīdamies katras dziesmas skaņu un ritmu maiņu. Mana deja bija ļoti agresīva bet efektīva. Visi klātesošie līksmoja un dzirdēju kā krīt nauda viņu cepurē. Jutos labi un man tas patika. Kad dziesma beidzās es apstājos un uzvilku atpakaļ zābaciņus. Pie manis pienāca tas puisis un smaidīja. -"Mani sauc Ervīns! Un tu?" -"Mani s-sauc Viktorija, bet pazīstamies un draugi sauc par Viku!" smaidot iesaucos. Apkārt visi gavilēja un priecājās. Es biju sajūsmināta par notiekošo. -"Man tas izdevās, man tas izdevās" kladzināju pie sevis visu laiku. Man bija tik labi, adrenalīns un prieks! Viņš iedeva man savu nummuru, jo man bija Latvijas nummurs vēl. Apsolījos pazvanīt kad nomainīšu numnuru, bet tikmēr turēsim sakarus caur Facebook.
