Deja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
Biju ļoti nogurusi. Kārtējais baletu treniņš nenāca manam organismam par labu, jo sāpēja visas vietas. Iedzēru ibumetīnu un devos uz savu gultu. Bija vēl tikai 19:00, bet es aizmigu. No rīta pamodos nedaudz labāk jau, paskatījos wpp un instagramu, kas tur notiek. Bija 241 ziņa no 4 lietotājiem. Paskatījos un 10 bija no Džeimsa, 7 no Valērijas un 211 bija no grupas ar bosaujumu "Pelmenīši". Nekas īpaš nebija citiem, izņemot Džeimsam. -"Čaw, mīļā? Nevēlies iziet ārā?" -"Ew?" -"Ew?" -"Ew?" -"Ai nu labi iešu viens!" -"Čau saulstariņ, negribi sadzert? Es Viku kaut kur pazaudēju, viņa neatbild!" Pie tā arī es apstājos. Man salauza sirdi viena wpp sms un tagad es sēdēju un raudāju. Nolēmu šodien neiet uz skolu, bet gan izdomāju, ka laiks atpūsties no visa. Es pārģērbos.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Un tad noskrēju lejā, lai zīmītē paziņotu par to, ka pārvācos. Uzrakstīju vecākiem zīmīti un devos krāmēt koferus. Domās - "Man ir apnicis ka viens krāpj un tad otrs, tas nav normāli, varbūt pie radinieces Ellas es spēšu atrast normālus draugus." nodomāju pie sevis un tad man ievibrējās telefons. Es paņēmu to un man zvanīja Džeima. -"Jā?" nikni noteicu. -"Tas nav tas ko tu padomāji!" -"Ko tad es esmu pārpratusi?? M?M?M?" nikni rucot noteicu. -"Es tā saukāju savu...em...māsu!" Varēja dzirdēt ka viņš melo. "Em?! Tev nav māsas...atta! Uz visiem laikiem, Džeimsa kungs." nometu telefonu un iebāzu to kabatā. Devos ar visiem koferiem uz savu mazo mašīnīti kuru man nesen uzdāvināja, iemetu tos tur, paņēmu savus lielos iekrājumus un kartes visas un devos uz lidostu. Pa ceļam sasvanīju Ellu. -"Jā?" -"Sveika tante Ella!" -"Oo sveika bumbulīt! Kas noticis?" saldā balstiņā -"Es varu uz kādu laiju, pie tevis pārvākties! Vecāki nezin, bet ceru ka nav pret to!" nobēru kā pupas un uzlūkoju ceļu. -"Bet protams, tev vismaz ir nauda līdz Ņujorku tikt?" -"Nu ja jau es tev pazvanīju uz Ņujorku no Latvijas, protams ka ir!" smīnot noteicu. -"Labi bērns, es tevi sagaidīšu lidostā!" -"Es driz cerams izlidošu, es uzrakstīšu kad būšu netālu no Ņujorkas!" -"Labi saulstariņ!" salda balstiņā. Es noliku klausuli un iespeidu pedāli grīdā. Mans reiss atiet pulkstens 12:00, tagad ir 11:25...Cerams ka paspēšu.
