Bīstamā Balerīna 2.grāmata

"Es Esmu Tam Gatava, Džeims"(2.Daļa)

Es noslaucīju asaras un ievilku daudz svaiga gaisa, lai sāktu stāstīt.
-"Pirms gada mēs ar Niku bijām pāris. Skolā viju populāra un Niks bija brīnumains puisis!" Atkal smagi ievilku gaidu, lai turpinātu.
-"Un kas notika?" zinkārīgi ievaicājās Džeims.
-"Tā bija Nika labākā drauga dzimšanas dienas balīte. Mēs atnācām, jo Kevins mūs uzaicināja. Protams, bija dzeršana un narkotiku lietošana, bet es nebijutā, kas mīlēja alkoholu un narkotikas lietot! Es atteicos un ļāvu Nikam to darīt, jo viņš man bija viss. Viņš piedzērās un sāka man uzmākties, es nobijos no viņa, jo es sapratu ko viņš grib, es aizmuku, es aizmuku uz savām mājām. Protams, Niks tika arī līdz manīm. Vecāku nebija tajā dienā mājās, tāpēc viņam nekas nedraudēja tonakt. Viņš ielauzās un uzgāja līdz manai istabai. Atkal sāka uzmākties, bet es pretojos, līdz viņš mani iemeta gultā un iesita. E..Es, nekad neaizmirsīšu sāpes ko viņš man sniedza tonakt, e..es nekad neaizmirsīšu cik ļoti man gribējās no tām sāpēm nomirt. Viņš mani izvaroja!" pēdējo teikumu nočukstot raudāju.
Džeims samīļoja mani un mierināja.
-"Viktorija, es saprotu tevi, man ļoti žēl tevis, man ļoti, ļoti žēl, ka tev tagad tāda trauma." viņš klusu nočukstēja.
-"Viņš atņēma man visu, manu dzīvi, manu nevainību un manu drosmi. Man bails, bails no tā visa, bails ka es atkal kad to darīšu man sāpēs, kad to darīšu, es baidīšos!" Šņukstus paziņoju viņam.
Džeims paskatījās uz manis un piedāvāja doties pie viņa. Es piekritu, jo Džeims bija vienīgais kas zināja par manām bailēm, kas zināja par manīm var teikt ka visu!
Kad bijām pie viņa mēs turpinājām sarunu par to, līdz mēs apklusām un t...tad noskūpstījāmies. Es jutos laimīga un drošībā ar viņu. Man vairs neko nevajadzeja, līdz sapratu uz ko dēļ skūpsta sāk novest mūsu organismi. Mēs sākām izģērbties un skūpstīties, līdz es apstājos un nobijos.
-"Es nevaru, man bails, man bails!" čukstēju viņam tieši ausī.
-"Nebaidies, tu ar mani esi drošībā!" viņš noskūpstīja mani un tad es ļāvos. Es uzticējos viņam un tad viņš mani iegrūda gultā un ar savu locekli lēnām un maigi iebrauca manī. Es saviebos un sažmiedzu segu rokās, kas bija uz gultas uzklāta.
Viņš sāka lēnām virzīties uz iekšu un tad ārā, tā bija patīkama sajūta. Viņš paskatījās uz manis ar raizējošu skatienu.
-"Viss kārtībā, es tev uzticos!" nočukstēju.
Viņš maigi uzmeta mani uz sevis un sāka nu jau ātrāk virzīties iekšā un ārā. Man tas patika, biju pārsteigta ka ar Džeimsu ir savādāk, ka viņš ir maigs pret mani.
Ātrums jau nebija kontrolējams līdz es iekaucos iekozdamās apakšlūpā, viņš mani noskūpatīja un tad uzmeta suņu pozā mani. Viņa loceklis slīdēja bez apstājas. Mēs abi guvām baudu, kur beigās es pati sāku bļaut.
-"Džeims, vēl, vēl, vēl, Džeims!" Es jutos labi, man bija labi, man vajadzēja vēl un vēl.
-"Tu esi droša?" uz sekundi Džeims apstājās un uzlūkoja mani.
Es neko neatbildēju, bet nometu uz gultas un uzsēdos virsū.
-"A...Akdievs, Jā...Jā, man ir labi!" jutos kā uz zirga, man bija tik labi, kā nekad, kā nekad mūžā.
Jau atkal viņš mani uzmeta uz gultas un turpināja, līdz abi sākām skaļi elsot un tad es skaļi iekaucos, bet viņš nobeidza manī.
Mēs abi nokritām gultā un elsojām.
-"Džeims...Paldies...Paldies, ka izdzēsi manas bailes no manas dzīves." elsojot čukstus pateicu.
-"Viktorija, es tevi mīlu!" Džeims pateica to un tad noskūpstīja mani.