Bīstamā Balerīna 2.grāmata

Ciemiņš un brīnums(1.dala)

Bija rīts un protams Greisons gulēja man blakus.
Es pasmaidīju un klusi izlīdu no gultas, apģērbos un devos lejā.
Sadzirdēju dīvainu troksni. Ātri noskrējusi, es ieraudzīju tumšo Ermelionu.
Es fiksi izlaidu spēku un spārni izpletās pa puss gaiteni.
-"Viktorija, vai zini? Ervīns ir viens no tumšajiem tagad!" Nikni balss iesaucās.
Es ierāvos virtuvē un nikni nobolijuacis uz viņa pusi.
-"Jūs tumšie,esat monstri, nekas vairāk!"
-"Manam dēlam tu gultā to pašu saki? Ka viņš ir monstrs, ka viņš ir tumšais,ka viņš ir izmantotājs, viņš tevi nogalinās!" Nikni smīnot novilka teikto.
Es atpletu spārnus nikni un paliku dusmīga.
-"Tavs dēls nebūs tāds kā tu un tavi maitas gabali,viņš kļūs par vienu no gaismas nesējiem un būs lepns par to ka nav tāds kā tu!" Norūcu pretī.
Viņš piecēlās un smaidot pienāca man klāt.
-"Tātad arī tavs Ervīns ir viens no tiem maitas gabaliem!"smejoties" vai tu esi pamanījusi, ka tu saej kopā tikai ar tumšajiem,protams, no sākuma visi Ermelioni ir vienādi, bet spēks tos maina un tad tu nožēlo to,bet slikti ka toreiz tu nenomiri,man dēls būtu bijis labs troņnesis!" Ejot apkart teica.
-"Tu viņu nemainīsi un Ervīnu atlaidīsi!" Iesitot viņam beigās.
-"Uuu....ne tikai nikna, bet arī kausle!" Smaidot teica.
Es ar spēku atsitu viņu pret sienu un nikni nosmīnēju.
-"Viktorija?"aiz sevis sadzirdot Greisona balsi es pagriezos.
-"Greison?" Atlaižot viņa tēvu es sabruku.
-"Draik,ko tu te dari?" Grisons ierunajas un nikni nopetīja viņu.
-"Nācu apciemot tavu jaunāko sievu, dēls!"
-"Nesauc mani par dēlu, tu nekad neesi man bijis tēvs un viss!" Bļaujot teicu.
jutu kā kontrole zūd un viņš paliek nikns.
-"Greison,nevajag, turi sevi rokās!"piekot klāt teicu.
Viņš paskatījās uz manis un tad nolaida skatienu uz leju. Viņa spēks sāka nesapratnē vibrēt un izot impulsus kaut kādus.
-"Greis? Kas notika?" Centos viņu saprat.
-"Lūk kāpēc tu tā ierunājies par sievu!"
Es nesapratnē nopētīju viņu un tad izgāju no virtuves, kaut tur bija saspringta situācija.