Greisons skatījās uz manis un uz Ervīna. Viņš nebija priecīgs par redzēto un 70% arī šokēts par to, kā mēs degām. Es piegāju klāt Ervīnam un viņš nikni izpētīja mani no galvas matiem līdz kāju pirkstu galiem. Jutu kā viņa skatiens ieurbjas manā dvēselē.
-"Ervīn?!" Klusu ierunājos. -"Lūdzu nesaki nevienam!" Turpināju čukstus runāt. Jutos drausmīgi, jo sajūta bija tāda itkā es nestu kaut ko smagu, kaut ko ļoti smagu.
-"Ko man neteikt? Par skūpstu vai arī par to, ka jūs tikko manā acu priekšā bijāt ugunīs vienās!" Nikni norūca.
-"Tas bija tikai nevainīgs skūpsts! Ko tu cepies?" Greisons uzstājīgi iesaucās.
Viņš piegāja man klāt un skatījās uz Ervīna ar nāvējošu skatienu. Varēja redzēt ka Ervīns nebija priecīgs un bija pārskaitījies, bet sliktākais ir tas, ka viņš sevi nekontrolē kad ir nikns.
Te nu arī bija! Ervīns sarāva dūres un ievilka Greisonam, kas atstutējās pret sienu un tūdaļ sagrāba viņu un izlaida spēku aiz dusmām.
-"Tu gribi ātru nāvi, vai lēnu un mokošu?" Greisons nikni noteica, turot Ervīnu pie sienas.
Ervīns tūdaļ atkal iekrāva un Greisons neizturēja, viņam rokās parādījās uguns bumba, kuru viņš taisījās mest Ervīnam. Ervīns nobijās, bet es pārvērtos un tūdaļ, kad viņa jau lidoja uz Ervīna pusi, sagrābu to un viņa nozuda.
-"Tu esi stulbs? Mums nav jārādās cilvēkiem acīs!" Nikni bļaujot pagrūdu Greisonu.
-"Pasaki savai mantiņai lai beidz purināties un tēlot lielo!" Nikni bļaujot uz manis teica.
Es iesitu pļauku Greisonam, nomierināju spēku un izgāju no tualetes. Un tur nu bija, tur mani sagaidīja dusmīga Mis, Popinsa.
-" Viktorija Andersone? Ko jūs darījāt zēnu tualetē?" Savelkot savas nelīdzeni uzkrāsotās lūpas vaicāja.
-"Es...Man vajadzēja tualetes paīru tikai!" Centos ticamāk samelot.
-"Un kur viņš ir? Pasakāt ka tur viņa arī nav!" Atkal savelkot savas lūpas noteica.
Pēkšņi no toletes izgāja Greisons un Ervīns, protams par redzēto viņi palika mēmi un stīvi.
-"Un šādi tu gāji uz tualeti Viktorija?" Nikni uzlūkoja.
-"Viņa nāca man paturēt...bikses!" Greisons smīnot noteica.
Es uzmetu niknu skatienu un Popinsa nesapratnē uzlūkoja mani.
-"Tā ir taisnība Viktorija?"
-"Jā Mis. Popinsa!" Novelkot viņas uzvārdu, teicu.
YOU ARE READING
Bīstamā Balerīna 2.grāmata
FantasyDeja ir māksla, māksla ir talants, talants ir iedzimts. Viss šis bija tas, kam ticēja Viktorija, viņai patika dejot, dejot baletu. Viņa ticēja ka, jo vairāk viņa to darīs, jo lielāka iespēja viņai ir tikt tālāk un drīz vien kļūt par populāru dejotāj...
