Eņģeļa atblāzma

6.Nodaļa

Pēc lekcijas lektore mūs pasauca malā uz privātu sarunu.

- Esat pārliecinātas, ka esat pirmais kurss? - viņa pārsteigti pajautāja.

- Mēs esam. Mēs tikai maijā pabeidzām vidusskolu. - es smaidot sacīju.

- Cik daudz jūs zināt? - viņa pajautāja.

- Es noliku pirmā kursa eksāmenus pati, lai pārbaudītu cik zinu. Visur maksimālais punktu skaits. Vai nav burvīgi? - es pajautāju.

- Es neko īpaši neesmu mācījusies. Zinu tikai labi politiku, likumus un tiesības. - Džilī smaidot sacīja.

- Jūs meitenes esat brīnišķīgas. Man prieks, ka arī gudri cilvēki mācās šajā klasē. Tagad steidzaties uz nākamo lekciju. Drīz sāksies. - lektore mums smaidot pavadīja līdz klases durvīm.

- Kas mums tagad ir? - Džilī jautāja.

- Advokāta tiesības un pienākumi. - es atbildēju.

- Šeit būs arī kaut kas sarežģīts? Es atkal visu zinu. - Džilī nopūtusies iegāja klasē. Atkal vidus bija brīvs. Itkā visi mums tur būtu atstājuši brīvas vietas. Kas par veiksmi.

Stunda bija ļoti viegla un jautra. Viss bija kā reālā situācijā. Mums parādīja reālu situāciju un mums bija jāsaka, kas jādara šajā brīdī. Man patīk Hārvarda. Kurā vietā šeit ir sarežģīti?

- Saki, ka nākamais ir kas sarežģītāks. - Džilī lūdzoši uz mani paskatījās.

- Ja šī atbilde Tevi apmierina, tad mums ir dokumentu rakstīšana un analīze. - es pasmaidot atbildēju.

- Nav sarežģīti, bet būs labi. Saprotu, ka šī ir tikai pirmā diena un tā ir pārāk viegla diena. - viņa sabozusies sacīja.

- Mēs esam ģēniji. Sadzīvo ar to Džil.- es smejoties sacīju un iegāju klasē.

Dokumentu rakstīšana var sākties.