Eņģeļa atblāzma

14.Nodaļa

Kālebs atgriezās atpakaļ ar brokastīm un grāmatu. Grāmata pēc izskata bija veca, tā kā domāju, ka atkal kādas leģendas. Man tā jau dzīve ir sarežģīta. Nevajag sarežģīt to vēl vairāk.

- Es atnesu brokastis. - Kālebs sacīdams apsēdās man blakus.

- Paldies. - es mierīgi atbildēju. - Kas tā par grāmatu? - es apjautājos.

- Tā ir mācību grāmata Tev. - viņš iesāka. - Es jau esmu gandrīz izstudējis.

- Mācību grāmata? Man jau ir visas grāmatas. - es nesaprazdama protestēju.

- Tā ir mācību grāmata eņģeļiem jeb Miera bērniem. - Kāleb s paskaidroja.

- Tu gribi, lai es tagad to visu izlasu? Tagad? Uzreiz? - es pārsteigta jautāju.

- Es šo grāmatu studēju jau divus gadus un neesmu ticis līdz beigām. Tā kā domāju, ka Tu neesi tik īpaša, lai saprastu visu un iemācītos vienā dienā. - viņš smīnot sacīja.

- Tad jau redzēsim. - Es sajutusi cīņas garšu noteicu.

Kālebs padeva man grāmatu un pats ķērās klāt brokastīm. Grāmata ir diezgan pasmaga, kad atvēru to es sapratu, ka arī tā nav angļu valodā. Šī grāmata ir rakstīta latīņu valodā. Kā man paveicies, ka es zinu latīņu valodu. Ja neskaita to, ka lapas ir ļoti plānas, tad nekādu problēmu šeit nav.

- Tev tik daudz laika prasa grāmatas studēšana, jo Tu nezini labi latīņu valodu. - es secinādama pasmaidīju.

- Ha, un? Tas kaut ko maina? - viņš jautāja.

- Es domāju, ka man latīņu valodas ģēnijam šī grāmata nesagādās problēmas. - es pasmaidīju un ķēros studēt Mieru bērnu rokas grāmatu.

- Nu tad jau Tev neaizņems tik daudz laika kā man. - viņš vēsi noteica.

Pirmā lapaspuse - "Kas es esmu?"

Itkā man jau Kālebs to nebūtu izskaidrojis. Šķiram tālāk.

- Nešķir pāri. Es visu Tev neizstāstīju. - Kālebs iekozdamies bulciņā sacīja.

- Ak šitā. - es noteicu un atšķīru atpakaļ.

Pēc tam es pievērsos lasīšanai. Pirmās piecas lapas bija par to, kas es esmu. No Kāleba es biju dzirdējusi tikai trīs teikumus. Pēc tam bija leģenda, kuru es pārlasīju vēlreiz. Tagad man bija mazliet skaidrāk par ko iet runa, jo Kālebs man neizstāstīja visu sīki par detaļām un man ir ļoti svarīgas mazās detaļas. Tas palīdz labāk saprast un iegaumēt. Pēc tam bija par spējām un kā noteikt kādas ir Tev pašam.

- Man vajag Tavu palīdzību. - Es negribēju to atzīt. 

- Ak tad vajag? Es domāju, ka Tu esi latīņu valodas ģēnijs. - Viņš izlikdamies pārsteigts sacīja.

- Ne jau ar valodu, bet gan ar spēju noteikšanu. - Es noburkšķēju.

- Ak ar to. Nu protams. Tas man sagādās daudz prieka. - viņš viltīgi smaidīdams tuvojās man.

- Kāpēc prieku? - es nesapratusi jautāju.

- Tad jau Tu redzēsi. - viņš turpinādams smaidīt pavilka mani aiz rokas un nostādīja istabas vidū.