Eņģeļa atblāzma

32.Nodaļa

Ieejot istabiņā es attapos pret stresainu Kālebu, kas saķēris galvu staigāja no vienas istabiņas malas uz otru. Izdzirdot ienākam mani viņš pacēla savas baiļu pilnās acis. Nepagāja ne sekunde, kad atrados viņa spēcīgajos apskāvienos.

- Kur Tu biji? - viņš satvēra manu galvu savās rokās un ieskatījās tieši manās acīs. Viņa acis skrēja no vienas manas acs pie otras.

- Tas ir garš stāsts. - es nopūtos un noņēmu viņa rokas no savas sejas.

- Mums ir daudz laika. - viņš drudžaini meklējot atbildi manos sejas vaibstos jautāja.

- Īsumā sakot mani nolaupīja un es nonācu Haosa bērnu midzenī. - es mierīgi sakot apsēdos uz gultas.

- Kā Tu tiki no turienes ārā? - viņš apsēdās man apjucis blakus.

- Mani palaida jeb teikt aizveda prom.

- Kāpēc? - viņš izskatījās apstulbis.

- Jo viņu valdnieks ir mans brālis. - es atkal nopūtos.

Viņa vaibsti sastinga. Tajos varēja nolasīt pārsteigumu, dusmas un apjukumu.

- Tas nav iespējams... - viņš nočukstēja pie sevis.

- Kā redzi ir. - es piecēlos un sāku vākt mantas, lai ieietu dušā. - Nevēlies sagādāt vakariņas? Es ieiešu dušā.

- Man bail Tevi atstāt vienu. - viņš protestējoši attrauca.

- Viņi mani vairs neaiztiks. Viņi baidās uzsākt karu ar mums. - es atbildēju un iegāju dušā. Man vajag nomazgāt visus šīs dienas notikumus, jo man to ir par daudz.

Pēc neilga mirkļa arī istabiņas durvis atvērās un aizvērās. Tad jau Kālebs būs samierinājies ar manu teikto.

Karstais dušas ūdens tecēja lejā pa manu kailo, dienā nokausēto ķermeni. Šis mirklis ir tik patīkams un atspirdzinošs. Dušās vienmēr es aizmirstu par laiku un ļaujos izjūtām un domām plūst.

No pārdomām mani izvilka trīs klauvējieni pie durvīm.

- Tev viss labi? Tu jau vairāk kā stundu tur esi. Vakariņas dziest. - Kāleba vīrišķīgā balss atskanēja aiz durvīm.

- Man viss ir labi. Drīz nākšu. - es lienot ārā no dušas atsaucu.

Ietinos lielajā dvielī un izgāju savā istabiņā. Kāleba acis kārtējo reizi pārskrēja pāri manam augumam.

- Varēji jau to nedarīt tik uzkrītoši. - es tēlojot aizkaitinātu sacīju.

- Ja nevēlies man ko rādīt, tad nerādi. - viņš smīnot atbildēja.

Paņēmu no skapja visbrīvākās drēbes un iemuku atpakaļ dušā, lai apģērbtos.

Pēc tam es pievienojos viņam blakus uz gultas malas, lai baudītu viņa atnestās vakariņas.

- Es zinu, ka noteikti esi nogurusi, bet ko Tu teiktu par filmu vakaru? - viņš uzmanīgi vēroja mani.

- Nav iebildumu. Es tā pat sen neesmu redzējusi nevienu filmu. Ir ideja ko skatīties? - es atbildēju ar maigu smaidu uz savām lūpām.

- Kādus žanrus Tu pārsvarā skaties? - Kālebs vaicāja.

- Romantika, komēdijas. Tie ir mani mīļākie žanri. - es iesmējos.

- Tad man ir tieši filma šim vakaram. - viņš atbildēja maniem smiekliem.

- Nu, nu? - es uzjautrinoši jautāju.

- „Set it up" . Viena no retajām filmām, kas man patīk šinī žanrā. Domāju, ka Tev patiks. - viņš uzlika savu roku uz manējās, bet tad piecēlās, lai sakārtotu gultas filmu vakaram.

Pēdējā laikā Kālebs no sevis izstaro siltumu un rūpes pret mani, kas patiesībā mani mazliet biedē, jo tāds viņš nekad nav bijis, pat ne vīzijās pret savu bijušo draudzeni. Pat nemanot manas acis sekoja līdzi katra Kāleba kustībai. Pieguļošais T-krekls visu vēl pasliktināja, jo nespēju novērst savas acis no viņa ķermeņa.

- Skaties, ka siekalas nenotek. - manā virzienā lidoja spilvens.

- Beidz, ja? Tu pirms tam ar neko neatšķīries. - es nosarkusi atbildēju.

- Tu vismaz biji pusplika, bet es esmu pilnībā apģērbts. - viņš turpināja mani ķircināt.

- Tu labāk meklē to filmu, kamēr es pagatavoju popkornu. - es iemetu viņam ar spilvenu atpakaļ un pametu istabiņas telpas.

Kad atgriezos, viņš jau sēdēja gultā iekārtojies ar datoru klēpī. Viņa tumšie mati bija nekārtīgi nokrituši uz pieres un zilās acis cītīgi pētīja datora monitoru.

- Tu vēl ilgi mani pētīsi vai pievienosies filmas skatīšanai? - viņš pacēlis acis vērās uz mani.

- Atvaino. - es kautrīgi nočukstēju un ielīdu viņam blakus gultā novietojot popkorna bļodu starp mums kā zīmi par to, ka šis ir tikai nevainīgs filmu vakars.

- Gatava? - viņš uzjautrinoši jautāja.

Es tikai pamāju ar galvu un pievērsos zilajam ekrānam.

Filmas vidū Kāleba roka attapās pret manējo. Viņš to maigi satvēra un sāka spēlēties ar maniem pirkstiem. Es acis nenovērsu no filmas, pat ja vairs nespēju domāt par to. Man šobrīd ir ļoti grūti nepagriezties un nenoskūpstīt viņu. Es apzinos, ka viņš vēro mani, jo manu vaigu dedzina viņa skatiens. Pēc vēl neilga mirkļa viņa otrā roka atradās man uz ceļgala un sāka spēlēties tur. Es lēnām noriju siekalas. Kāpēc viņš spēlējās ar mani? Vai tad neredz, ka tas padara mani traku? Lai vai kā, pirmo soli uz skūpstu es negrasos spert. Roka, kas atradās uz mana ceļgala paslīd uz augšu. Es strauji ievelku elpu, jo augšstilbu iekšpuse un kakls ir mans vājums. Es pamanu, ka Kāleba sejā pavīd smaids. Viņš saprot, ka es vēlos viņu tagad un tūlīt, bet tik un tā viņš ķircina mani.

Es vairs nespēju izturēt, paņemu malā popkorna bļodu, pastumju datoru nost no viņa kājām, iesēžos klēpī un pielīpu pie viņa lūpām. Sākumā no viņa varēja just pārsteigumu, bet tas pazuda nemanot un pretī nāca kaislīgi skūpsti, kas lika tirpām noskriet pāri manai mugurai. Viņa rokas palīda zem mana krekla un drudžaini slīdēja pār manu muguru. Nekad mūžā neesmu jutusi, ka kāds mani tik kaislīgi gribētu. Manas rokas paslīdēja zem viņa T-krekla un es to uzmanīgi novilku pāri viņa galvai. Uz sekundi manas acis pārskrēja pāri viņa ķermenim, bet tad es atgriezos atpakaļ pie viņa lūpām. To pašu viņš izdarīja ar mani. Kālebs klusām noelsās, bet es aiz labuma patīkami noņurdēju.

Kālebs pārmeta mani uz gultas otru malu un pats uzgūlās man virsū. Viņa lūpas dedzināja manu augumu. Katrā vietā kur tās pieskārās man nogāja tirpiņas. Lai neiekliegtos baudā es stipri ieķēros spilvenā un iekodu apakšlūpā. Mana pasaule ir sagriezusies kājām gaisā. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka tikšu tik izskatīga puiša skavās. Kālebs dziļi ieskatījās manās acīs un mēs saplūdām vienā. Viss beidzās ar baudas pilnu ņurdienu un tur pat viņa apskāvienos es aizmigu.