Eņģeļa atblāzma

24.Nodaļa

Ballītē es darīju visu ko es nekad nebiju uzdrošinājusies darīt. Es dzēru alkoholu lielā daudzumā, flirtēju ar visiem pēc kārtas, smējos cik skaļi vien spēju un sēdēju klēpjos svešiem puišiem. Šajā mirklī man ir vienalga.

Alkohols šajā mirklī ir jau tādā līmenī, ka man ir vienalga un es visas savas problēmas esmu aizmirsusi. Tā ir tik laba sajūta, ka Tev nav ne par ko jāuztraucas ,vismaz Tev tā šķiet, ka nav. Viss ir ideāli, ja neskaita to, ka pasaule jau ap mani griežas. Viss jau būtu ļoti labi, ja Kālebs neizdomātu uzrasties un visu jautrību pajaukt.

Pēc mirkļa es sajūtu svešu roku pie sava dibena. Grīļodamās apgriežos apkārt, lai apskatītu rokas īpašnieku. Man nav ne jausmas kas viņš ir un viņa nepiedienīgais smīns šo situāciju nepadara labāku.

- Tu kaut ko gribi? - es cenzdamies pateikt vārdus saprotami izšļupstēju.

- Tevi. - viņš noņurd apķerdams mani.

- Laid mani vaļā. - es cenšoties viņu atgrūst malā iesaucos.

- Es zinu, ka Tu mani gribi. - viņš pie auss man nočukst.

- Nē, laid mani vaļā. - es pretodamies iekliedzos. Man acīs sāka parādīties asaras. Es nenācu uz ballīti, lai kāds mani padarītu stāvoklī.

- Nu beidz meitenīt, Tev patiks. - viņš piespiezdams mani pie sienas nočukstēja.

Šajā mirklī šķita, ka visi ballītē nemaz nedzird mani un neredz mūs.

- Atlaid mani izvirtuli. - es iesaucos.

Tajā mirklī viņš tika atvilkts no manis un piespiests pie sienas. Pēc mirkļa viņam jau asiņoja deguns. Es nespēju pievērst tam uzmanību, jo neesmu atjēgusies no tā ko viņš man izdarīja. Kāds satvēra manu roku un aplika jaku ap pleciem. Dzirdēju tikai to, ka blakus mans glābējs uzdeva man jautājumus un lasīja lekciju par to, cik alkoholam ir kaitīga ietekme uz veselību. Es īpaši neklausījos, jo vismaz tagad es jūtos drošībā, pat ja es nezinu kas ir mans glābējs.

No rīta es pamodos ar pamatīgām galvas sāpēm. Vakardiena man ir kā miglā, biju ballītē, daudz dzēru, darīju muļķības, tad uzradās svešais džeks un mana atmiņa izgaist. Kā es nonācu gultā, nezinu vai savā, man nav ne jausmas.

Pavēru acis mazā šķirbiņā, jo platāk nespēju tās atvērt, plakstiņi ir pārāk smagi un galva piepildīta ar vati. Paveros apkārt un konstatēju to, ka atrodos savā gultā, nevis kādā citā, vismaz tas ir mierinājums.

Blakus gultai atradu tableti un apelsīnu sulu. Pie glāzēs ir pielikta lapiņa ar uzrakstu.

''Izdzer mani, jutīsies labāk!:)''

Tas ir ļoti mīļi no Kāleba, vismaz viņš parūpējas par manām galvas sāpēm, ja ne par manu dzīvi, kas patiesībā viņam nav jādara. Pat neatceros par ko vakar aizsākās strīds un kāpēc es devos uz to ballīti, jo es neesmu ballīšu cilvēks. Man labāk patīk sēdēt kamīna priekšā ar kakao krūzi rokās. Tas ir tas, ko es parasti darīju mājās ar mammu, kad mums bija mātes un meitas vakars. Tie bija foršākie vakari manā dzīvē.

Lēnām izritinājos no gultas un devos uz dušas pusi. Rīta duša vienmēr palīdz atgriezties realitātē. Tikai tagad es sapratu,ka atrodos vēl vakardienas kleitā. Ak šausmas, cik nehigiēniski! Uzreiz raitāks solis ir uz dušu, jo tāda cūka es nekad neesmu bijusi. Kaunies Eiva!