17.Nodaļa

233 33 4
                                    


Visu vakaru šķirstīju grāmatu un meklēju nodaļu par to kā var nolasīt citu domas, bet tā arī neko neatradu.

- Šeit nekas par to nav rakstīts. - es neapmierināti noburkšķēju. 

- Protams, ka nav! Tev pašai no sevis tas jāapgūst! - viņš izsmejoši atbildēja.

- Tas nav jauki no Tavas puses! - es atraucu.

- Kas tieši? - viņš paceldams vienu uzaci jautāja.

- Tavs izsmejošais tonis. Es neesmu vainīga, ka tikai tagad uzzinu par savām spējām. Esi iecietīgs un savu prieku savaldi. - es dusmīgi noteicu.

- Piedod princesīt! - viņš sarkastiski atbildēja.

- Nesauc mani tā. - es ar nāvējošu skatienu veroties viņā sacīju.

- Neizdosies Tev nogalināt mani ar to skatienu. Ja vien Tev nav vēl kādas spējas par kurām es nezinu! - viņa acīs pazibot bailēm viņš sacīja.

- Nebaidies no manis, pašlaik ar Tevi neko nedarīšu. - es smīnot teicu un pievērsos sev, lai ieklausītos apkārtējo domās.

Esmu jau iepriekš dzirdējusi domas. Atceries Eiva kā tas bija, atceries ko Tu darīji tad. Atceries sajūtas, domas. Tu esi talantīga, Tev sanāks. Nobloķē domas, lai augstprātīgais lops neklausās.

- Hey,nesauc mani tā! - viņš iesaucās.

Bloķē,bloķē,bloķē!

- Domas nevar nobloķēt! - viņš iesmejoties sacīja.

- Kā Tu zini? Varbūt es esmu īpaša? Netraucē man koncentrēties. - es noteicu un pievērsos atkal sev.

Bloķē,bloķē,bloķē!

Klikšķ,klusums!

- Tagad Tu dzirdi ko domāju? - es smīnot pajautāju.

Sajutu spiedienu uz sevi. Viņš cenšās tikt cauri bloķēšanas mūrim. Dod pretī Eiva! Nepieļauj viņam izložņāt Tavas privātās domas. Domas ir ļoti personiskas un tām arī tādām jāpaliek.

- Es neko nespēju sajust. - viņš sacīja. Uz viņa pieres sāka parādīties aukstas sviedru lāses.

- Tad necenties,jo man sanāca nobloķēt. - es smīnot sacīju. - Es tak teicu, ka esmu īpaša jeb vairāk apdāvināta nekā Tu.

*Tas vairs nav labi, te kaut kas nav kā ierasti. Jāved pie mājas gariņa. Parasti tā nenotiek.*

- Nestreso, būs jau labi! - es smaidot noteicu.

- Hey, domas ir privātas. Ar tām sazinās, lai sastrādātos. - viņš dusmīgi noburkšķēja un izgāja no manas istabiņas.

Ha, man izdevās!

Eņģeļa atblāzmaDonde viven las historias. Descúbrelo ahora