Angels Fly[iesaldēts]

Mia...

Es zinu ka jūs šo jau esat lasījuši, bet šai nodaļai ir jābūt! Ja kāds negrib var nelasīt. Nekas netiek piespiests.
Es redzēju meiteni kura bija piespiesta pie kādas ēkas sienas. Viņai priekšā stāvēja kāds vīrietis, kas bija viņu piespiedis pie sienas. Es dzirdēju ko viņš saka.
Saruna:
V.-Nu meitenīt. Ko tik vēlu pastaigājamies?-viņš jautāja flirtējošā tonī.
M.-Laid mani!-viņa kliedza viņam virsū.
V.-Tik viegli neies cauri!-viņš teica viņai pie auss. Viņš sāka skūpstīt viņas kaklu. Viņa spirinājās, bet viņš viņu nelaida vaļā.
M.-Aizvācies tu pretīgais lops!-viņa kliedza.
V.-Rāmāk skuķi!-viņš teica un viņu noskūpstīja. Viņa viņam iekoda.-Tā tev nevajadzēja darīt!-viņš teica un novilka bikses. Viņš iebāza viņas roku savās apakšbiksēs. Tad pacēla viņas īso kleitiņu uz augšu.
Sarunas beigas.
Tikai tad es sapratu ka es visu laiku stāvu un blenžu. Bļāviens man kaut kas jādara. Esmu viņas sargeņģelis. Es sāku skriet viņas virzienā.
-Eu tu izvirtuli! Vācies nost no viņas!-es viņam uzkliedzu. Viņš pagriezās pret mani un uzvilka bikses. Meitene uzreiz noslīdēja uz zemes.
-Un ko tev vajag puikiņ?-viņš izmejoši jautāja.
-Viņa taču tev jau teica lai palaid viņu!-es teicu.
-Ne tu ne viņa nenoteiks man ko darīt.-viņš teica. Es nesavaldījos. Es viņam iesitu pa seju.-Tā tev nevajadzēja darīt!-viņš teica. Viņš man nāca virsū. Viņš man iesita pa seju, bet es nenogāzos atšķirībā no viņa. Es viņam iespēru pa vēderu un viņš nokrita zemē. Es izņēmu telefonu no kabatas un izsaucu policiju. Es piegāju pie meitenes.
-Sveika! Tev viss labi?-es jautāju palīdzot viņai piecelties.
-Sveiks! Jā man viss kārtībā! Paldies! Es esmu Mia!-viņa teica. Tātad viņu, es sargāju. Ja nebūtu siržulauzējs man viņa patiktu un ja nebūtu viņas sargeņģelis viņa būtu mana nākamā rotaļlieta.
-Sveika! Mani sauc Tailers, jeb vienkārši Tajs. Man tev kas jāparāda!-es teicu.
-Mēs tikko iepzināmies! Kas tev man ir jāparāda?-viņa neizpratnē jautāja. Es viņai piegāju tuvāk. Starp mums bija tikai kādi 5 cm.
-Uzticies man!-es nočukstēju Miai pie auss un sāku viņu vilkt sev līdzi. Mēs iegriezāmies kādā sānieliņā un es viņai parādīju savus spārnus. Viņas acis šokā vērās uz mani.
-Kas tu esi?-viņa ar baiļu pilnām acīm jautāja.
-Es esmu tavs sargeņģelis!-es teicu. Viņas sirds nedaudz nomierinājās, bet sejā bija lasāms tikai šoks.