Angels Fly[iesaldēts]

Iespied to viņas galvā ja vajag

Bildē Sēlija.
Es izgājis āra no klases meklēju to kazu. Nu kā viņu tur sauca...ai nafiga man viņas vārdu vajag. Es pamanīju viņu pie skapīšiem runājam ar kādu meiteni. Es piegāju pie viņas. Nepazīstama meitene paskatījās uz mani un nopētīja mani no galvas lidz kājām. Viņa uz mani skatījās kā suns uz gaļas gabalu. Viņa bija kaut kāda jauniņā.
-Čau mazā!-es vinai feicu un piemiedzu ar aci.
-Wow! Kāds pārsteigums! Slavenais Tailers izdara gājienu.-teica tā kaza. Nepazītamā meitene izvilka no somiņas lapiņu un uz tās uzrakstīja savu nummuru un vārdu. Lapiņu viņa pasniedza man.
-Piezvani man!-viņa teica.
-Noteikti mazā!-es teicu. Viņa aizgāja. Tā kaza ar kuru gribēju runāt jau taisījās prom. Es viņu parāvu aiz rokas.
-Ko tev no manis vajag?-viņa jautāja.
-No tevis neko! Man jāruna par Miu.-es teicu
-Ak šausmas! Es tač viņai teicu lai liek tevi mierā!-viņa kluso nobļāvās.-Kas notika?
-Es viņai teicu lai liek mani mierā! Viņa neklausa. Puvens piedraudēja ar autoavāriju, lūzumiem un pat nāvi. Viņai nedalec!-es teicu.
-Un ko tu gribi lai es daru?-viņa jautāja.
-Ieskaidro viņai ka viņa cietīs ka neklausīs mani vai tevi!-es teicu.
-Nevaru! Es nevaru to ieskaidrot viņai.
-Tad iespied to viņas galvā ja vajag! Ja nē zini ka viņai draud nāve!-es teicu un pagāju viņai garām.-Ā un starpcitu...tā meitene?
-Jauniņā! Nebūs jānopūlas lai arī viņu ievilktu gūltā. Tāda vieglas uzvedības. Nu tu jau saproti. Bet nešaubos ka tu panāktu lai viņa ar tevi pārguļ ja arī viņa būtu lezbiete.-viņa nopūtās un aizgāja.
-Tur tev taisnība!-es nobļāvos viņai no pakaļas. Es izvilku lapiņu ar meitenes nummuru un vārdu ko iepriekš biju iebāzis kabatā. Viņu sauca Skailere. Es izvilku no kabatas savu I phone(nezinu kurš I phone nūs iznācis 2036 gadā!) un ievadīju tajā Skaileres nummuru. Es ieraudzīju ka man ir viena ziņa no Mias. "Taj! Man vajag ar tevi parunāt!". Es viņai aizrakstīju atpakaļ. "Par Taju mani sauc draugi. Tu neietilpsti starp viņiem!🖕". Es gāju ārā uzpīpēt. Aizgāju aiz skolas un apsēdos betona apmales pie skolas sienas. Izvilku vienu cigareti un to aizdedzināju. Man kapatā stāvēja arī maisiņš ar kokaīnu.
-Hey! Iedosi vienu?-jautāja meitenes balss. Pagriezu galvu lai noskaidrotu kas tā ir. Biju pārsteigts ieraugot Skaileri.
-Kāpēc lai dotu?-es jautāju.
-Nu labi ja nedosi tad nedosi.-viņa teica un no kabatas pati izvilka vienu.-Tā bija pārbaude. Kucēns vai vilks. Izskatās ka vilks.
-Un kas tad esi tu pati?-es jautāju.
-Vilks! Es nepadodos citiem. Tad jau drīzāk tie citi padodas man.-viņa teica aizdedzinādama cigareti.
-Es nebūšu viens no tiem vitiem kas padodas. Ņemot vērā kā tu mani novērtēji kad pirmo reizi satikāmies tad tu nezini kas es esmu.
-Nezinu gan! Un kas tu esi?
-Es esmu Tailers.
-Vārds neko neizsaka.-viņa teica. Es nometu nopīpēto cigareti zemē un uzkāpu tai virsū. Es piegāju tuvāk Skailerei un viņa atkāpās līdz atdūrās pret sienu.
-Imma bad boy sweetheart. Tu no manis baidies tā pat kā visi citi.-es nievājoši noteicu.
-Vai tiešām esi tik pārliecināts?-viņa jautāja. Es pieliecos vēl tuvāk un varēju kust kā Skailere saspringst. Viņa sāka smagāk elpot.
-Pavisam!-es teicu un atkāpos. Viņa manāmi atbrīvojās.
-Tu kļūdies!-viņa neatlaidās. Es uzviņu paskatījos ar dusmu un naidu pilnu skatienu. Manas acis maina krāsu. To esmu pamanījis nesen. Varu derēt ka tagad tās ir melnas. Viņas sejā bija lasāmas tikai bailes.
-Neizskatās! Pierādi ka kļūdos. Viņa pienāca tuvāk. Viņas acis bija violetas. Drosme un apņēmība. Tas bija tas ko izteica šī krāsa. Varu derēt ka iepriekš viņas acis bija baltzilas. Bailes un uztraukums. Viņa ir eņģelis.