Angels Fly[iesaldēts]

Kas viņš bija?

Mias skata punkts.
Kas ellē ratā ir tā Skailere? Šajā ziņā biju par Taileru augstākās domās. Tas ir skaidri redzams ka tā Skailere ir kaut kāda padauza. Vēljoprojām pārdomāju iemeslus kāpēc Taileram Skailere var patikt tik ļoti. Kāpēc man tas vispār rūp? Tailers par mani pat neiztraucas, bet es te mirstu vai nost domājot par viņu. Kas ar tevi notiek Mia? Es sēžu uz savas mājas jumta un domāju. Pēc 10 minūtēm būs pusnakts. Tieši tad arī došos ik nakts pastaigā. Tailers ir mans sargeņģelis! Bet tad kāpēc izturas tik savtīgi? Īsts kretīns. Varbūt viņš ko slēpj... Bet ko? Nav ne jausmas! Ziniet kas ir pretīgākais? Skailere dzīvo man kaimiņos. Tieši blakus. Starp mūsu mājām ir labi ja 2 m. Tas besī vēl vairāk. Es burtiski varu aizsniegt viņas māju. Mans stāvoklis ir uzlabojies, ja var tā teikt. Šodien šeit bija kaimiņi. Ķip iepazīties. Proti padauza aka Skailere un viņas vecāki. Viņi redzēja ka mamma ir salietojusies un es viņiem pateicu par tēti un brāli un viņi izsauca bērnu aizsardzības dienestu. Mammu aizveda uz slimnīcu un tēti ar brāli atrada un savāca kruķi. Man ir tāda kā auklīte. Pieskatītāja kas mani pieskata kamēr mamma atlabs. Man ir sava istaba un par to es esmu laimīga. Žēl ka mana istaba ir tieši pretī Skaileres istabai. Viņa principā sēž telefonā un pārsvarā sarakstās ar 6 meitenēm. Viņas runā par Taju un viņa bandu. Noprotu ka viņas ir puišu meitenes. Tagad tikai viņa ir pazudusi. Izgāja ārā. Redzēju ka satikās ar čali. Visticamāk ka Taju. Viņš laikam arī šajā laikā ir ārā. Apskatīju pulksteni un norāpos no jumta. Devos pastaigā. Redzēju Skaileri skūpstāmies ar čali. Tā čūska man sāk kaitināt. Kur ej tur viņa priekšā. Viņa sāka nākt manā virzienā. Pagriezusies vēl uzsauca puisim.
-Atā mīļum!-viņa teica. Tātad Tajs. Skailere pienāca pie manis.-Ko skaties?-viņa jautāja.
-Kas viņš bija?-es jautāju. Nebiju pārliecināta ka tas bija Tajs.
-Nav tava daļa!-viņa uzrūca un aizskrēja mājās. Es apskatīju vietu kur stāvēja puisis. Viņš jau bija nozudis. Es gāju tālāk. Redzēju mazāku meiteni kuru bija ieskāvis puišu bars. Viņi viņai uzmācās. Piegājusi tuvāk atskārtu ka tā ir Alīsija. Velns! Ko viņa te dara? Es pieskrēju pie viņas un puišiem. Tur bija 4 čaļi, vecāki par mani.
-Ū! Sagribējās arī tev?-jautāja viens no viņiem.
-Nē sagribējās tev!-es teicu un iesiti pa seju. Viņš bija tā pielējies ka nokritis momentā atslēdzās. Pārējie nāca man virsū.-Nepietiek?-es jautāju es pagrīdu vienu no viņiem un tas sagrīļojies apgāzās, vairs nespēdams piecelties. Man sāka uzmākties viens cits. Es viņam iespēru pa vārīgo vietu. Viņš saķēris kājstarpi gulēja uz zemes.-Tu arī gribi?-es jautāju pēdējam. Viņš papurināja galvu un gribēja iet prom bet atslēdzās turpat uz vietas. Es piegāju pie Alīsijas.
-Tev viss labi? Ko tu te dari? Tailers zin ka esi te?-es viņai uzdevu daudz jautājumu.
-Man viss labi! Es iznācu pastaigāties. Nē viņš nezin. Es negribu lai viņš zin! Lūdzu Mia?!-viņa teica.
-Piedod Alīsij bet viņam ir jāzin! Tev paveicās ka biju tuvumā.-es teicu un izvilkusi telefonu zvanīju Taileram. Protams viņš necēla. Es atstāju ziņu. "Tailer! Es saprotu ka mani ienīsti un negribi ar mani runāt, bet es zvanu dēļ tavas māsas. Es biju izgājusi nakts pastaigā kā parasti un es ieraudzīju Alīsiju kurai izbruka bars ar puišiem. Es viņu izglābu. Viņai viss ir labi, bet man likās ka tev būtu jāzin! Piezvani kad vari!"