Angels Fly[iesaldēts]

Iepazīšanās

Sveiki mani sauc Tailers Metjū Meisons jeb vienkārši Tajs. Man ir 16. Es dzīvoju LA ar savu māsu un tēti. Es savu tēvu nevaru ciest. Kopš mammas nāves mēs nesaprotamies. Es viņu ienīstu. Viņš domā ka var mani iegrožot. Domā ka viņam ir vara pār mani. Viņš cenšas mani izprovocēt. Bet man ir nospļauties par viņu. Es ar viņu vispār nerunāju. Mājās visu laiku esmu ar Alīsiju. Tad kad visi guļ es dodos ārā ar draugiem. Mēs blandamies pa LA ielām un vienkārši runājam par random lietām un zviedzam. Pīpējam un lietojam narkotikas. Dažreiz arī iedzeram. Tā tas ir ar mani. Mamma nomira kad man bija 10. Es esmu tāds kā "Bad boy". Es skolā esmu populārākais čalis, protams ar savu grupu. Es spēlēju basīti. Man nav meitenes. Es vispār viņas nesaprotu. Nekas vairāk par nakts sakariem man ar meitenēm nav bijis. Es varu draudzēties ar meitenēm, bet ne būt kopā ar viņām. Vienīgā meitene ko mīlu un kura man rūp ir Alīsija. Un viņa ir mana māsa. Mums ar viņu iet grūti kopš mammas nāves. Viņai bija 7 kad tas notika. Mammu nogalināja. Mēs bijām skolā. Mums pakaļ kā parasti atbrauca tētis lai aizvestu mūs mājās. Kad bijām mājās atradām mammu ar bultu krūtīs. Viņa vēl bija dzīva tāpēc paspējām atvadīties. Tētis palika ar mammu un atnāca mūsu kaimiņiene Katrīna. Toreiz mēs vēl dzīvojām Ņujorkā, pārvācāmies pēc mammas nāves. Pēc kāda brīža tētis mūs pasauca. Mēs ar Alīsiju urskrējām iekšā un stipri mammu apskāvām. Kad mamma visu paskaidroja Alīsijai, viņa sāka psihot un kliegt. Katrīna viņu savāca un izveda ārā. Viss ko varēju mammai pateikt bija ka viņu mīlu. Man viņas pietrūkst. Pāris gadus pēc mammas nāves es pārdzīvoju tik ļoti ka nespēju samidīt vai darīt kaut ko kas man patīk. Tas bija pārāk sāpīgi 10 gadīgam bērnam kuram mamma bija viņa labākā draudzene. Es vēljoprojām katru dienu pārlasu vēstuli ko mamma atstāja. Un katru reizi vēstules beigās manas acis ir sarkanas un noraudātas. Es zinu esmu čalis, bet tas būtu bijis pārāk sāpīgi jebkuram bērnam. Sestajā klasē es mainījos. Kļuvu skarbs un nejūtīgs. Tikai ne pret māsu. Viņai bija tikpat grūti cik man. Viņa man ļāva izlasīt viņas vēstuli. Man prieks ka vismaz viņa ir spējīga dzīvot tālāk atšķirībā no manis. Man ir tāda kā sava puišu grupa. Es protams esmu līderis. Vēl ir Čads-alkohola dabūjējs.
Tomass(Toms)-pareizais(labi mācas, utt),
Ouvens(Ou)-cigarešu dabūjējs,
Kevins(Kevs)-saprātīgais,
Rodrigo(Rods)-hakeris
Leo-narkotiku dabūjējs.
Es esmu Tajs-slaiktais puisis, līdzeris un pavisam noteikti ļaunākais un kretīniskākais čalis kādu var atrast. Kad mamma bija dzīva es spēlēju ģitāru...vairs jau nē. Es nespēju. Tas pārāk daudz atgādina par mammu. Alīsija dejo baletu un piedalās mākslas vingrošanā. Viņa vēljoprohām spēlē klavieres, ko viņai iemācījam mamma. Man patīk klausīties kā viņa spēlē. Es dzīvoju villā kas kādreiz piederēja mammai un es dzīvoju kādreizējā viņas istabā. Tāda ir mana sasodītā, stulbā dzīve. Gribētu lai mamma ir ar mani...