Angels Fly[iesaldēts]

Nobody can change me, so can't she!

Nākamās dienas rītā es biju neizsakāmi dusmīgs. Dusmīgs par to ka pastāstīju Miai, dusmīgs ka viņa lien tur kur nevajag un dusmīgs par to ka vispār viņu satiku. Ja būtu gājis mājās ātrāk es viņu nesatiktu. Tā meitene. Viņa ir savādāka. Ja līdz šim pret visām meitenēm esmu jutis riebumu un vēlmi ar viņām paspēlēties, tad pret Miu jūtu naidu un vēlmi no viņas turēties pa gabalu. Tādam kā man šīs sajūtas pret tādu meiteni kā Mia ir svešas. Laikam tas ir viens no iemesliem kāpēc gribu lai viņa mani ienīst. Viņa ir dusmīga. Es viņu sāpināju un tagad viņa ir dusmīga un grib mani nogalināt, pat zinot to ka tas ir neispējami. Netipiski Miai viņa šodien uz skolu atnāca melnās džinsās un pelēkā džemperī ar kapuci ko viņa bija uzlikusi uz galvas. Visu dienu jutu viņas nikno skatienu. Viņa mēģināja manī izdedzināt carumus vai kā? Ja viņa cenšas panākt lai man uzrastos vainas sajūta tad tas neizdosies Es domāju to ko pateicu un pateicu to ko domāju. Es nenožēloju pat pušplēstu vārdu no tā visa ko viņai sabļāvu virsū. Viņa nožēloja. Nezinu ko! Vai to ka uzskatīja ka esmu jauks? Vai to ka izstāstīja man savu noslēpumu?  Vai varbūt to ka vispār ar mani runāja? Man ja godīgi ir pilnīgi pie di***s. Mia man nerūp. Es esmu jutis emocionālas sāpes visu savu mūžu un tas ko jūt viņa ne tu nestāv klāt tam ko jutis esmu es. Es varbūt neesmu sists un man nav bijis jātīra māja un jārūpējas par savu ģimeni. Bet! Man ir nācies noskatīties kā mana mamma nomirst no kaut kāda sasodīta velna rokas. Man nācās redzēt tik daudz asiņu...manas mammas asiņu. Man ir nācies piedzīvot salauztu sirdi un tik lielas dusmas ka tās nav iespējams kontrolēt. Man ir nācies dzīvot sāpēs, naidā un skumjās visu savu mūžu. Katru reizi kad pasmaidu par kaut ko, katrs tas brīdis ir sekunde kad manā sirdī parādās maza gaismiņa un pazūd tik pat stauji kā uzradusies. Par fiziskām sāpēm es nevaru teikt ka esmu piedzīvojis tik daudz kā Mia. Es esmu bijis piekauts daudz reižu. Esmu cietis motocikla avārijā un esmu graizījis sev vēnas. Esmu mēģinājis sevi nogalināt neskaitāmu skaitu reižu. Esmu ticis arestēts. Bijis pat tuvu psihiatriskajai klīnikai kad patstāvīgi katru dienu sev darīju pāri uz pamata ka tā ir vieglāk pārdzīvot emocionālās sāpes un tā ir vienkāršāk aizmirst realitāti. Es esmu nogalinājis cilvēku. Par to NEVIENS nezin un nezinās. Kāpēc Mia ir tik sāpināta kad domā par to ko ir piedzīvojusi savas dzīves laikā. Man vajadzētu justies nelaimīgam un vainīgam par savu dzīvi. Es nejūtos vainīgs par to ko esmu darījis un man mana dzīve patīk. Būtu vēl apmierinātāks ja mamma būtu ar mani, bet tas laikam nav iespējams. Mia ir tikai kārtējā meitene kas manī ir ieķērusies un domā ka viņai izdosies mani mainīt. Bet varbūt tomēr Mia ir kas vairāk? Viņa ir meitene kas palīdzēja manai māsai un meitene, kas man jāsargā. Velns lai parauj manu dzīvi.
//I like the way I am! I like the way I think! And I like the way I live! I have told her that like hundred times. But still she thinks that she can change me...//.