Angels Fly[iesaldēts]

Bad girl, huh?

Bildē Skailere.
-Nu? Pierādi taču.-es izmejoši teicu. Viņa paņēma mani aiz krekla un mani noskūpst
-Ja man būtu bail tad es šet nebūtu!-viņa teica. Es jutu to skatienu. Mias skatienu. Viņa ar asarām acīs pagriezās un aizskrēja.-Mh? Meitene? Skriesi pakaļ?-Skailere jautāja.
-Nope! Neskriešu pakaļ. Man par viņu nospļauties.Viņa nav mana meitene. Man tādas nav! Vai arī varbūt ir?-es ar pavedinošu skatienu uzlūkoju Skaileri. Es viņu pievilku sev tuvāk un apviju savas rokas ap viņas vidukli.
-Tu man jautā vai negribu būt tava meitene?-viņa pārjautāja apvijot savas rokas ap manu kaklu.
-Es tev nejautāju vai gribi, es tev jautāju vai esi?!-es viņai teicu.
-Protams ka esu.-viņa noteicu un es viņu noskūpstīju.-Starpcitu kas bija tā maita?-viņa jautāja.
-Viena meitene kas man neliek mieru. Besī jau viņa ārā. Nevaru izturēt.-es teicu.
-Gribi lai tieku ar viņu galā?-viņa jautāja.
-Vari mēģināt. Es un mani draugi viņu iebiedējām. Tādas lietas kā lūzumi nāve vai varbūt kaut kas briesmīgs par viņu lai meitene emovionāli sabrūk...bet viņai nedalec-es teicu.
-Man izdosies mīļum!-viņa teica. Es ja godīgi nesaprotu kas ar mani notiek. Skailere mani pievelk. Bet es tam neļaušos. Es nemainīšos.-Un...tu un tavi draugi?
-Bad girl, huh? Nu redzi! Drīz tu būsi populārākā meitene skolā! Es esmu populārs. Nu tu jau saproti. Es esmu populārākais, stiprākais un izskatīgākais čalis skolā. Tad nāk mana banda. Es tevi ar viņiem iepazīstināšu. Bet ir viena nianse. Man ir māsa!-es teicu.
-Cik viņai gadu?-viņa jautāja.-Jup! Bad girl.
-13! Viņa ir dārgākais cilvēks man uz pasaules un ja tu viņai kaut ko izdarīsi visa skola tevi ienīdīs!-es teicu.
-Neuztraucies mīļum. Es viņai neko nedarīšu. Man ir brālis viņas vecumā! Mans brālis ir viss kas man ir dārgs. Es zinu kā tas ir. Turklāt man šķiet ka tava māsa varētu būt forša ja viņai ir tāds brālis kā tu.-viņa teica. Es nezinu kāpēc, bet es gribu ilgstošākas attiecības ar Skaileri.
-Labi mazā!-es teicu un vēlreiz Skaileri noskūpstīju.
-Pastāstīsi par saviem draugiem?-viņa jautāja kad abi devāmies iekšā. Es apliku savu roku ap viņas pleciem.
-Mhm!-es nomurmināju.-Tātad. Puisis ar platīnblondiem matiem kā man tikai ne tik gariem-Leo. Puisis ar kastaņbrūniem-Rodrigo jeb Rods. Puisis ar ogļu melniem-Ouvens jeb Ou. Tad puisis ar ziliem matiem-Kevins jeb Kevs. Puisis ar dzeltenblondiem matiem ir Tomass jeb Toms. Puisis ar čirkainiem matiem ir Čads. Tas arī viss. Došu padomu. Nenokaitini Ouvenu. Viņš var izdarīt jebko. Tieši viņš bija tas kurš draudēja Miai-tai maitai. Viņam ir sakari. Viņš var novākt da jebkuru viens un divi. Šodien tu esi, rit vairs neesi. Leo ir kaitinošs. Nestāsti viņam sāpīgas lietas. Ar to viņš var nokaitināt jebkuru. Es viņu gandrīz nogalināju jau kādas 100 reizes. Čads ir lecīgs, bet ja iepazīst tīri foršs. Tomass ir tas pareizais. Bet fakts nemaina to ka ir mūsējais. Un Kevins. Vienīgais kurš var mani savaldīt. Nav spēcīgāks par mani, bet mani nomierina. Rods...ko lai saka. Labākais hakeris kuru zinu.
-Izklausās visi tīri forši. Ko tu vari pateikt par sevi?
-Nekaitini mani un nesadusmo. Lai gan meitenēm parasti nesitu, es sevi nekontrolēju kad esmu dusmīgs.-es teicu.
-Labi mīļum. Vari man uzticēties!-viņa teica un es viņu noskūpstīju. Mēs iegājām skolā un gājām mana braiņa virzienā.