Angels Fly[iesaldēts]

Kāpēc tieši es?

Mias skata punkts.
Viņam taisnība. Man no viņa ir bail. Kāpēc? Viņš ir mans sargeņģelis un man vajadzētu justies droši viņa klātbūtnē, bet man ir bail. Bail ka viņš man nodarīs pāri. Viņš domā ka es viņu nesapratīšu... Ak tad tā? Es esmu piedzīvojusi daudz ko. Mana mamma sāka lietot uzreiz pēc tam kad man palika 7 gadi un viņa uzskatīja ka varu pati par sevi parūpēties. Tēvs tad dzēra, bet toreiz biņš sita brāli kurš mēģināja mani aizstāvēt. Toreiz Derekam bija 15. Mums ir 8 gadu starpība. Tagad viņam ir 24. Viņš ir kā otrs tēvs. Abi mani sit. Es emocionālā ziņā esmu vienkārši nekas. Man nav nekā. Es nejūtu neko. Ja nu vienīgi sāpes un dusmas visus šos 9 gadus. Uz tēvu vienmēr biju dusmīga un man sāpēja dēļ manis cieta brālis un tagad arī viņš ir pret mani. Ko lau es daru? Tailers varēja pedāvāt palīdzību. Ko viņš darīja? Neko. Viņš ir reāli ļauns. Viņam nav sirds. Bet tomēr viņam ir taisnība. Es viņu nepazīstu. Zinu tikai vienu lietu ko zin viņa draugi un māsa. Lietu ko nedrīkst zināt citi. Bet tas neko nemaina. Nemaina to ka es viņu nepazīstu. Nezinu ko ir piedzīvojis viņš. Zinu ko piedzīvojusi esmu es. Es nezinu kāds viņš ir mājās. Es nezinu kāds viņš bija pirms mammas nāves un kāds viņš bija pirms Eimijas. Es to visu nezinu, bet tomēr Tailers mani tālāk par tokur esmu sev klāt nelaidīs. Tailers skaidri un gaiši pateica lai turos no viņa pa gabalu. Teica ka es viņu sadūsmoju un ka viņš sevi nekontrolē kad ir dusmīgs. Tomēr es gribu viņu iepazīt tuvāk. Es neesmu stulba. Es zinu ka viņš mani sev klāt nelaidīs. Ka tagad viņš ar mani nerunās un mani ignorēs. Man jārunā ar Alīsiju vai ar Taja draugiem. Es parunāšu ar Alīsiju. Ieejot atpakaļ skolā redzēju Taileru runājam ar saviem draugiem. Uzreiz kā viņš mani ieraudzīja pagrieza muguru un aizgāja prom. Puiši paskatījās uz manu pusi un sapratuši kas notiek nāca uz manu pusi.
-Liec Taju mierā! Skaids?-jautāja puisis ar kastaņbrūniem matiem.
-Atšujies no viņa!-iejaucās puisis ar platīnblondiem matiem.
-Ja neliksi viņu mierā tev būs lielas problēmas!-teica Čads. Viņu es atpazinu. Vienā no stundām es uzzināju viņa vārdu no Sēlijas. Cik saprotu pēc apraksta tad puisis ar kastaņbrūnajiem matiem ir Rodrigo un ar platīnblondajiem tas ir Leo. Es tikai apstiprinājumā pakratīju galvu. Puiši uz mani vēl nikni paskatījās un aizgāja. Likās ka viņi ir tikai populāro puišu bariņš, bet es kļūdījos. Viņi reāli Taju aizstāv. Ko lai saka viņam ir labi draugi. Es bailīgi gāju tālāk. Visi skatieni tikai pievērsti man.
-Kas ir ko blenžat?-iesaucās Sēlija pienākdama pie manis. Visi kaut ko sāka sačukstēties.
-Sveika!-es atviegloti nopītos.
-Sveika! Kas tev tur bija ar tiem puišiem?-viņa ziņkārīgi jautāja.
-Nekas!-es teicu.
-Pastāsti! Lūdzu?-viņa uztaisīja kucēna acis.
-Labi! Man ir kāds noslēpums ko es nevienam neesmu stāstījusi. Pat tev nē. Es nesāstīšu. Bet ne gluži nevienam. Es izstāstīju Tajam.-es teicu. Viņas acis ipletās šokā.
-Tu...ko?-viņa jautāja.-Tu saproti ka drīz to zinās visa skola.
-Nezinās jo arī viņš man kaut ko pastāstīja. Es tev arī to neteikšu...-es viņai izstāstīju visu par sarunu naktī un par sarunu aiz skolas. Tad to kā puiši atnāca pie manis un jā... Izstādtīju arī to ka taisos runāt ar Alīsiju.
-Tu esi sapinusies!-viņa teica. Es uz viņu paskatījos ar jautājošu sktienu.-Ja tu turpināsi interēsēties par Taileru tev būs nepatikšanas. Alīsija viņam izstāsīs! Viņš izstāstīs puišiem un tici man problēmas ar viņiem tu negribi. Zini ko viņi izdarīja Eimijai kad viņa salauza Tailera sirdi?-viņa jautāja.
-Nē!-es noliedzoši pamāju ar galvu.
-Viņi Eimiju iebiedēja tik ļoti un sagandēja viņas dzīvi tā ka viņa pārcēlās uz Austrāliju lai sāktu jaunu dzīvi. Viņa vairs nevarēja izturēt ka viņai bija jāiet pa gaiteņiem kad visi uz viņu rādīja ar pirkstu un saukāja par prostitūtu un mauku un to ka viņai visu laiku uzmācās puiši. Tailers bija vienīgais kurš to nedarīja. Viņš darīja ko briesmīgāku. Katru reizi kad Eimija uz viņu paskatījās viņš vienkārši pagriezās un aizgāja. Ignorēja viņu. Viņas acu priekšā flirtēja ar citām. Parādīja ka viņš nekad viņai nepiedos un ka viņam ir labi tā pat. Eimija neizturēja. Viņa pārvācās ar ģimeni pēc iespējas tālāk. Viņa bēga.-Sēlija pabeidza.
-Man vienalga. Lai sagandē manu dzīvi sliktāka tā būt nevar.-es teicu un aizgāju atstādama Sēliju neizpratnē. Es ieskrēju toletē un notupos uz zemes. Man asaras lija pār vaigiem. Kāpēc šis ir tik grūti? Kāpēc Tailers ir tik sarežģīts? Kāpēc mana dzīve nevar būt perfekta. Kāpēc man nevar būt normāli vecāki, jauks brālis, daudz draugu un forš puisis? Kāpēc man ir briesmīga ģimene un viena draudzene pie kuras nevaru vērsties šādā brīdī?! Un kāpēc Tailers mani tik ļoti ienīst? Mana dzīve nevar būt ļaunāka. Mani apsmej šeit, sit mājās un manam sargeņģelim ir par mani nospļauties. Kāpēc? Nē! Drīzāk...Kāpēc tieši es?