Angels Fly[iesaldēts]

Mammu?

Es sēžu stundā un spēlējos ar Skaikeres matiem. Man likās ka redzēju mammu. Manu "transu" iztraucēja skolotāja.
-Meisona jaunskungs vai beigsiet spēlēties ar Kingas jaunkundzes matiem?-jautāja skolotāja.
-Kāpēc lai es beigtu? Skailerei netraucē. Man vienalga ko jūs sakat!-es teicu.
-Jūs negribat mani nokaitināt.-viņa teica.
-Try me!-es teicu.
-Pēcstundas visai klasei!-viņa nobļāvās-Dēļ tevis Meison.-viņa man uzsmaidīja
-Nu c'mon. Kurš idiots jūsu prāt iet uz pēcstundām. Zinu jau 14 cilvēkus kas neiet!-es teicu.-Nosaukt?-es jautāju
-Pamēģiniet!-viņa teica.
-Labi! Sāksim. Es, Leo, Čads, Rodrigo, Kevins, Tomass, Ouvens, Skailere, Hanna, Kara, Brianna, Nikola, Bella un Ella.-es teicu.-Cikvēki kurus nosaucu paceļat rokas.-es snejoties teicu un mēs visi pacēlām rokas.-Nu ko teiksiet?-es jautāju.
-Pēcstundas visiem līdz bedēļas beigām.-viņa teica. Zubri protams nopūtās un ievaidējās.
-Jūs nesapratāt laikam, bet nav jau mana problēma. Es tāpat neiešu.-es teicu un iesmējos.
-Mēs arī neiesim!-iesaucās pārējie. Mēs visi piecēlāmies un no klases izgājām tieši zvana laikā.
Mājās.
Es atkal pārlasu vēstuli. Argādina par mammu. Es izdzirdēju balsi.
-Sveijs dēliņ!-viņa teica. Es pacēku gavu un no šoka es nespēju kustēties. Pār lūpām spēju dabūt vienu vārdu
-Mammu?-es jautāju.
-Jā tā esmu es Taj!-viņa teica.
-Bet tu taču biji mirusi! Kā tu vari būt dzīva?-es jautāju.
-Es neesmu. Es joprojām esmu mirusi!-viņa atbildēja.
-Bet tad kāpēc es tevi redzu?-es jautāju.
-Tu ne tikai mani redzi, bet tu man arī vari pieskarties. Tu esi eņģelis un tāpēc tu mani redzi. Alīsija un tavs tētis mani neredz.-viņa teica. Es piecēlos un pieskrēju pie mammas lai viņu apskautu.
-Man tevis pietrūka mamm!-es teicu dažām asarām pārslīdot pār manu vaigu.
-Man tevis arī dēliņ!-viņa teica.
-Ja tu zinātu ko es esmu piedzīvojis šo gadu laikā...-es iesāku.
-Es zinu Taj. Pēc nāves eņģeļi nonāk Rēgu pasaulē. Mūs-mirušos eņģeļus, jeb rēgus redz tikai eņģeļi. Šos gadus esmu bijusi ar tevi, ar Alīsiju un ar tavu tēti. Man bija smagi. Rēgi jūt savu tuvinieku jūtas. Jūtu tavas sāpes, Alīsijas sāpes un arī tava tēta sāpes. Lasīju tavas domas. Arī to es varu!-viņa teica un pasmaidīja.-Nav visai tuvu tam ko es gribēju uzzināt no tavām domām. Arī viss ko dari un saki nav visai tuvu tam ko gribēju redzēt un dzirdēt. Tu esi tālu no tā cikvrka kas tu biji, bet es tevi nevainoju. Es tevi nenosodu par to, jo tu esi līdzīgs man un es zinu ko es darītu ja man mamma nomirtu acu priekšā vexumā kādā tas botika ar tevi. Es vecākus pazaudēju kad man bija 15. Bet pēc kāda laika viss mainījās. Tas notika kad pārvērtos es. Tailer tu esi stiprāks nekā domā, tu vari vairāk nekā apzinies. Tu nevari tā turpināt izturēties pret Miu!-viņa teica.
-Kāpēc? Man viņa besī. Iedomājas nezin ko!-es teicu.
-Es saprotu, bet tev ir jāsargš viņa nevis jāatšuj viņa. Es tev to nesaku tāpēc ka es to gribu. Tas ko es gribu ir lai tu nekļūsti par dēmonu vepns parāvis. Parādi zobus!-viņa teica.
-Ko?-es neizpratnē jautāju.
-To ko dzirdēji. Varbūt mamma bet humora izjūta man ir. Sarkasms ir mans otrais vārds!-viņa teica. Es atvēru muti. Viņa neko nedarīja tikai apskatījās.
-Kas tu zobārste esi vai?-es jautāju.
-Paldies Dievam tu vēl esi par jaunu lai tas notiktu.-viņa teica.
-Kas notiktu?-es jautāju.
-Ar mani tas notika ātrāk!-viņa domīgi teica.
-Mammu kas?-es jautāju.
-Eņģeļi kas pamet savus aizsargājamos novārtā un pret tiem izturas slikti kļūst par dēmoniem. Es uz kādu laiku pametu tavu tēti kad man bija salauzts spārns. Es tā teikt biju depresijā un es vienkārši aizbraucu. Kad man pakaļ ieradās Lūks, lai mani vestu mājās un es viņu pasūtīju di*st, es atklāju ka sāku pārvērsties par dēmonu. Bet tu vēl esi par jaunu. Vēl neesi pilnībā pārvērties!-viņa teica.
-Ko?-es jautāju.
-Tev mainīsies matu krāsa, acu krāsa jau mainās. Uzlabosies refleksi un instinkti. Apsēdies es tev pastāstīšu visu ko zinu par eņģeļiem!-viņa teica. Mēs apsēdāmies hn mamma sāka stāstīt...