Angels Fly[iesaldēts]

Aizmirsi, ka viņa ir mana māsa?

Es piegāju pie Ārona un no visa spēka iesitu viņam pa seju. Viņš nokrita uz zemes.
-Bļeģ! Kāpēc tu aiztiki Alīsiju. Kas tev lika viņai fucking sist pa seju. Tu galīgs idiots esi? Aizmirsi, ka viņa ir mana māsa?-es viņam kliedzu virsū. Viņš lēnām piecēlās kājās.
-Izskatās ka jau zini! Nē man gribējās!-viņš teica. Es viņu pacēlu aiz krekla un piespiedu pie sienas.
-Es tev tūlīt parādīšu tādu gribējās. Ilgi negribēsies!-es teicu. Es viņam iespēru pa vēderu. Tad iesitu pa seju. Es viņu nometu zemē. Vīņš sāka celties augšā. Es viņu ar kāju nedaudz pagrūdu. Tad viņam iespēru pa vēderu.-Neviens neaiztiks manu māsu. Piedursi viņai pirkstiņu un ne tikai gulēsi slimnīcā ar kaut ko lauztu, bet gan zārkā zem zemes!-es bļāvu. Es viņam iespēru pa seju. Ieradās puiši un Kevs mani norāva nost no viņa.
-Laid Kevin! Ļauj man viņu piebeigt! Kevin klausi. Tu negribi lai ar tevi notiek tas pats kas ar viņu!-es bļāvu.
-Saņemies vecīt. Miers!-viņš teica. Es no visa spēka iesitu pa skapīšiem un gāju prom. Pēdējais ko dzirdēju bija "Izsauciet ātro palīdzību! Viņš ir zaudējis samaņu!". Bet tā viņam vajag. Piekaut mazākos un vēl sist meitenēm? Vēl pie tam manai mazajai māsai? Idiots paliek idiots. Es devos uz medmāsiņas kabinetu pie Alīsijas. Ceļā satiku Alīsiju. Uz viņas vaiga atradās pārsējs.
-Tev viss labi māšel?-es jautāju.
-Mhm! Ko tu viņam izdarīji?-viņa jautāja.
-Nu es viņu piekāvu. Viņš zaudēja samaņu un nācās izsaukt ātro palīdzību. Es drošvien vēl joprojām viņu sistu ja nebūtu atnākuši puiši. Kevins mani pavilka malā!-es teicu.
-Alleluja Kevinam!-viņa iesmējās.
-Nāc es tevi vedīšu mājās. Tētim vajadzētu tur būt!-es teicu. Viņa pakratīja galvu un mēs devāmies laukā no mēslu bedres. Alīsija paņēma ķiveri un to uzvilkusi uzsēdās uz moča. Arī es uzvilcis ķiveri un uzsēdies tam virsū sāku braukt. Kā jau es paredzēju tētis bija mājās.
-Kas notika?-tētis jautāja skatoties uz Alīsiju.
-Nu viens vecākās klases čalis man iesita pa seju!-viņa teica.
-Un kas notika ar to čali?-tētis jautāja dusmīgi skatoties uz mani.
-Tas čalis tika piekauts un aizvests uz slimnīcu!-viņa teica.
-Un kurš viņu piekāva?
-Tailers!-viņa teica.
-Skaidrs tad man būs jāskaidrojas ne tikai ar direktoru, bet arī ar viņa vecākiem! Paldies Tailer ka tu nepavisam necenties sarežģīt manu dzīvi!-viņš teica. Es tikai pasmējos un vedu Alīsiju augšā. Es neiešu atpakaļ uz skolu. Negribu lai direktors atkal man brauc augumā par neko. C'mon! Es tikai atkal kārtējo reizi piekāvu kādu čali. Miris nav? Nav! Tad jau viss labi. Nu okay. Viņam varētu būt pāris salauztas ribas un deguns. Varbūt izmežģīts žoklis un daudz zilumu, bet pats vainīgs. Nav ko aiztikt Alī. Lai tik vēlreiz pamēģina. Tad gulēs zārkā vai arī kļūs par pelnu čupiņu kādā māla traukā. Es ar Alīsiju pa priekšu iegājām viņas istabā.
-Taj?-viņa jautāja.
-Mm?-es pajautāju pretī tikai nomurminot.
-Kas ir Mia?-viņa jautāja.
-Viņa ir viena meitene ko es izglābu!-es teicu.
-Kā izglābi?-viņa jautāja.
-Vakar kad es naktī biju ārā un staigāju un kad pārējie jau bija aizgājuši es redzēju kādu vīrieti kurš mēģināja viņu izvarot. Es viņu izglābu un tā mēs iepazināmies. Šodien uzzināju ka viņa skolā ur jauniņā.-es teicu.
-Skaidrs. Lūdzu nespēlējies ar viņas sirdi un jūtām!-viņa teica. Es biju šokēts. Līdz šim Alīsija nebija lūgusi ko tādu.
-Kāpēc?-es jautāju. Es tāpat zināju ka es to nedarīšu.
-Viņa šķiet ļoti jauka. Viņa atšķirībā no citām meitenēm kuras esi atvedis man patika un viņa mani neienīda. Visas meitenes no tavas klases un citām klasēm tavā vecumā ar kurām tu protams esi pārgulējis ir mani ienīdušas, bet Mia...viņa nepagāja garām Taj! Viņa pienāca pie manis un pajautāja kas ar mani ir noticis. Viņa aizveda mani pie māsiņas un aizgāja tikai tad kad medmāsiņa viņai lika aiziet. Viņai šķiet būtu par smagu veids kā tu pret viņu izturētos.-viņa teica. Es viņu apskāvu.
-Ak Alī...! Labi es viņu neaiztikšu! Bet tikai tevis dēļ!-es teicu.
-Es tevi mīlu brāļuk!
-Es tevi arī māšel!-es teicu.