Angels Fly[iesaldēts]

Diary?

Mamma bija man bisu izstāstījusi. Viņa bija izstāstījusi tik daudz ka man radās intrese par viņas dzīvi pēc pārvēršanās. Viņa teica ka viņai bija dienasgrāmata. Viņa to turēja pļavā kur bija koks pļavas vidū un netālu mājiņa kokā. Dienasgrāmata bija mājiņā. Es tai braucu pakaļ. Kad nonācu tur, manā preikšā stāvēja mamma.
-Kā tu te tik ātri nonāci?-es jautāju.
-Es esmu rēgs dēliņ. Es izgaistu šeit-viņa izgaisa-un parādos te!-viņa parādījās sēžot kokā.
-Skaidrs.-es teicu. Mana mamma var pārvietoties gandrūz kā teleportējoties. Tikai viņa ir rēgs un tas ir viņas pārvietošanās veids.-Tātad mamm! Tu saki ka tu visu pierakstīji tajā dienasgrāmatā?-es jaurāju.
-Visu. Protams ka daži gadi bija izlaisti, bet vissvarīgākais ir tur iekšā.-viņa teica.
-Labi!-es teicu.
-Es tur ierakstīhu arī dažas lietas kā rēgs. Es varupieskraties lietām, bet ne cilvēkiem.-viņa teica.
-Skaidrs.-es teicu.
-Talier tu mani nesaprati! Tur ir m daudz par tevi! Ļoti daudz. Visu šo gadu laikā to turpināju rakstīt. Tur ir par manu dzīvi, bet pēdējie seši gadi ir par tevi un māsu kā arī tēti.-viņa teica. Es uz viņu paskatījos un atd nolaidu skatienu.
-Ko lai daru ar Miu mamm? Es ar viņu negribu draudzēties. Katra šūna manā ķeemenī saka lai turos no viņas pa gabalu! Viņa bāž degunu tur kur nevajag. Es negribu viņai stāstīt neko lar savu pagātni. Neko vairāk. Viņa jau tā zin par daudz.-es teicu.
-Es tev nelieku ar viņu draudzēties. Beidz viņai draudēt. Ignorē viņu, bet sargā. Viņa ir tava dzīvība.-viņa teica-I guess tev taisnība!-es teicu.
-Es zinu ka man taisnība. Tailer. Tu nezini cik reizes es un tavs tētis esam bijuši uz nāves sliekšņa. Es vienmēr darīju visu lai nenomirtu. Tu Miu nesargā lai viņai nebūtu slikti. Tu viņu sargā lai pats dzīvotu.-viņa teica. Esmu tāds kā mamma tikai bez zināšanām. Pie velna. Es ignorēšu Miu un ja kāds viņai darīs pāri tad sargāšu. Viss. Punkts un Āmen.
-Mammu?-es jautāju.
-Nu?-viņa atjautāja pretī.
-Skaikere ir eņģelis, vai ne?!-es jautāju.
-Mans puika!-viņa teica.
-Tas ir jā vai nē?-es jaurāju.
-Jā! Es arī spēju noteikt kurš ir un kurš nav eņģelis. Es arī spēju noteikt dēmonus. Tavs draudziņš...kā viņu tur sauca...Ārons. Dēmons. Es tādā veidā noteicu ka Kamerons ir eņģelis un Keits arī.-viņa teica.
-Keits? Paga Ārons bija dēmons?-es jautāju.
-Par Keitu sapratīsi kad lasīsi. Ārons, jā! Dēmons. Izteikti balta āda, ogļu melni mati. Acis melnas. Stiprs. Refleksi arī labi. Izturīgs. Asinis nedaudz tumšākas par cilvēka asinīm.-viņa teica. Viņa runāja kā zinātniece, stāstot faktus.
-Skaidrs! Paldies mamm! Es nu braukšu mājās un sākšu lasīt.-es teicu. Es kāpu lejā no mājiņas.
-Ej gan!-mamma teica kad biju nokāpis lejā. Viņa jau atradās man blakus.
-Man nešķiet ka spēšu pie tā pierast!-es teicu. Mamma tikai pasmējās.
-Es tevi vēl apciemošu. Varbūt ka nākamreiz ar dažiem draugiem.-viņa teica.
-Kādiem draugiem?-es jautāju stāvot ar muguru pret mammu. Kad pagriezos sapratu ka viņa jau ir prom. Viss mainās. Nezinu vai es spēšu palikt šāds. Visa mana pasaule griežas kājām gaisā. Es esmu eņģelis, ne cilvēks. Mana mamma ir mirusi, bet es viņu redzu. Tēvu vair neinīstu un pat sāku uzlabot attiecības. Ir uzradusies meitene kas man jāsargā, bet tuvošanās viņai ir pretrunā ar katru mana ķerbeņa šūnu. Ir Skailere, kura ir tāda pati kā es un kura nav vienas nakts sakars. Kas ar mani notiek. Es mainos...NĒ! Es to nevaru pieļaut. Es esmu Tailers Metjū Meisons. Es netaisos mainīties. Ar Skaileri viss būs tā kā ir. Mia. Darīšu ka mamma teica. Ar tēvu attiecības uzlabošu, bet visu citu priekšā viņš man tik un tā būs ienaidnieks. Un mamma. Viņa man sniegs padomus, bet es neļaušu vaļu enocijām! Es zvēru...