Jauniņā

154 25 0
                                    

Es lēnām atvēru acis. Es izvilkos no gultas un devos uz dušu. Vēl joprojām domāju par Miu. Kāpēc esmu viņas sargeņģelis. Viņa ir tīri smukiņa. Vārētu būt arī tīri laba rotaļlieta. Bet es nevaru. Es viņu sargāju. Es izkāpu no dušas un devos sameklēt kaut ko ko uzvilkt. Uzvilku melnas džinsa bikses, baltu T-kreklu un melnu ādas jaku. Tad pie manis ieskrēja Alīsija.
-Labrīt brāļuk!-viņa iesaucās.
-Labrīt māšel!-es teicu.
-Kir jūs vakar bijāt?-viņa jautāja.
-Nekur! Staigājām pa daudzdzīvokļu māju rajonu!-es teicu.
-Skaidrs! Aizvedīsi uz skolu? Tētis nevar!-viņa teica.
-Labi!-es teicu. Man jāparunā ar tēvu.-Tētis jau aizbrauca?
-Nē! Kapee jautā?-viņa jaurāja.
-Tāpat vien!-es teicu. Es neteikšu viņai ka gribu runāt ar tēti. Viņa zin ka viņu ienīstu un ar viņu nerunāju.-Ej pāēd! Es tūlīt nākšu.-es teicu.
-Ok!-viņa noskrēja lejā. Es gāju uz tēta istabu. Es pieklauvēju un iegāju iekšā.-Tēt?
-Tailer?-viņš skatījās uz mani ar izbrīnītu skatienu.
-Man tev kas jāparāda!-es teicu. Viņš bija šokēts. Es aiztaisīju durvis un izpletu spārnus.
-Tad beidzot tas notika?-viņš jautāja.
-Mhm! Es nebūtu tev rādījis ja nebūtu runājis ar Emīliju.-es teicu.
-Tu viņu satiki?-viņš jautāja.
-Nuu pareizāk sakot viņa mani tākā uzmeklēja. Tēt es gribēju atvainoties par to ka tik cietsirdīgi izturējos pret tevi visus šos gadus!-es teicu un nodūru galvu.
-Es tevi saprotu Taj un es tev piedodu!-viņš teica un mani apskāva. No vienas puses esmu priecīgs ka vairs nav jākaro ar tēti, bet no otras puses...es sāku mainīties. Vairs neesmu sliktais puisis Tajs. Ai kāda starpība. Tas ka vairs nekaroju ar tēti nenozīmē ka man ir jākļūst labam. Es skolā nemainīšos. Būdu tas pats populārais kretīns. Man tādam patīk būt.
-Man jāved Alīsija uz skolu!-es teicu un izgāju ārā. Pēc skolas Alīsijai pateikšu kas notika. Viņa būs preicīga. Jo beidzot mēs būsim ģimene, nevis suns(tētis), kaķis(es) un kautkas pa vidam(Alīsija). Lai nu kā. Es nogāju lejā. Alīsoja jau mani gaidīja.
-Ko tu tik ilgi?-viņa jautāja.
-Pēc skolas pastāstīšu.-es teicu.
-Lai iet!-viņa teica. Es izgāju ārā un aizgāju uz garāžu pakaļ ķiverei ko iedot Alīsijai. Es braucu ar moci. Es paņēmu ķiveri un iedevu Alīsijai. Es arī pats uzvilku ķiveri un uzsēdos uz sava moča. Alīsija uzsēdās man aiz muguras.
~~~~~~~~~~~~~~Skolā~~~~~~~~~~~~~
Mēs piebraucām pie skolas. Sveika mēslu bedre, atkal. Es noņēmu ķiveri un nokāpu no moča. Alīsija izdarīja to pašu.
-Paldies! Atā Taj!
-Tev visu māšel! Atā Alī!-es teicu un mani apskaudama viņa aizskrēja pie savām draudzenēm. Es devos pie sava bariņa.
-Ooo! Kāds pārsteigums. Tajs nekavē...-iesaucās Rodrigo.
-Rod aizveries. Man bija jāataved Alīsija!-es teicu.
-Tēlo ka ir no akmens, bet sabrūk māsas priekšā!-iesaucās Leo.
-Leo tev neiet!-iesmējās Čads. Leo uz  viņu paskatījās ar stulbu skatienu. Es viņu piespiedu pie skolas sienas!
-Nesāc atkal! Tu zini ka man viņa ir visdārgākais cilvēks pasaulē!-es teicu un viņu atlaidu.
-Labi labi atvaino!-viņš teica. Noskanēja zvans.
-Nu uz stundu ejam?-jautāja Toms.
-I don't feel like going!-teica Ou.
-Es ar!-teica Kevs.
-Jūs jokojat? Protams ka neejam!-es teicu.
-Tad ko daram?-jautāja Čads.
-Aizejam uzpīpēt!-es teicu. Visi pamāja ar galvām. Mēs aizgājām aiz skolas un Ou izvilka paciņu ar cigaretēm.
-Zinājāt ka skolā jauniņā?-jautāja Rods.
-Ja?-es jautāju.
-Es jau zinu ko tu domā! Jauna spēļmantiņa!-teica Kevs.
-Mhm! Kam ta citam viņas ir vajadzīgas?-es jautāju.
-Ej dirst vecīt! Kara ir forša un es viņu mīlu!-teica Čads.
-Negribu es dirst! Ja tu tā saki. Man viņas ir vienai naktij! Tas arī viss!-es teicu.
Mēs uzpīpējām un parēcām viens par otru. Tad noskanēja zvans. Devāmies uekšā skolā. Nācās saskrietoes ar direktoru.
-Nu Meison atkal bastojam. Un jūs arī?-viņš jautāja.
-Tas jums kāds pārsteigums?-es jautāju.
-Vispār jā! Brīnos ka neesi sapratis ka labāk būs ja ieradīsies uz stundām pilnā programmā!-viņš iesāka.
-Ziniet ko! Man pie dirsas par stundām. Darīšu ko gribēšu un kad gribēšu. Lieciet mani meierā!-es uzbļāvu direktoram un pagāju viņam garām. Es piegāju pie sava skapīša. Es izņēmu noplukušu ķīmijas grāmatu tā kā man ķīmija bija nākamā stunda. Es aiztaisīju skapīti. Es pagriezos un es ieraudzīju Miu. Laikam ka arī mani viņa pamanīja jo sāka nākt manā virzienā.

Angels Fly[iesaldēts]Where stories live. Discover now