Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

vis mans

Tikuši iegājājām dārziņā. Kur mūs sveicināja daži vecāki kuri veda savas atlases.
Bastiāns pats noģērbās un apskāva mani.
- nu gan ej!
Viņš mani grūda ārā no dārziņa man pasmaidot.
- pag, pag bračiņ... Man tevi ir jāizved pie audzinātājas.
Saķēru maigi viņa rociņu uz vedu pa trepēm augšā pie grupiņas. Viņš pienāca pie manis un pēdējo reizi apskāva un gāja iekšā grupiņā.
Pēdējo reizi paskatījos un taisījos iet prom, bet audzinātāja atvēra durvis un taisījās mani saukt.
- Amerisa !
- ja
Pargeizos stāvot trepēs pret Bastiāna audzinātāju.
- mums notiek parīt koncerts, zinot kāds mums viņš ir. Vai tu atnāksi uz viņa koncertu.
- ja labprāt, zinot ka viņš visu laiku līdz pat tai dienai runās par to.
- tad būsiet viņam pakaļ kā vienmēr?
Viņa smaidot prasīja kas lika man nereti pasmaidīt.
- ja.
- tad uz redzi!
Viņa pamāja atvadas un iegāja iekšā.
- uzredzēšanos !
Pasmaidīju un gāju uz skolu.
.
.
.
Tikusi pie skolas gāju tai iekšā sagaidot visādus pazemojumus.
Ka piemēram rekur padauza iet, mauka, kuce un vēl daudz kā. Apnīkoši jau.
Taisījos iet klasē,bet kāds stipri man parāva aiz rokas. Paskatījos kas tas  ir pa viešņu un sastapos ar divām jaukām, iekārojamām, melnām acīm.
- Hello!
Viņš mani ātri pagrieza ap savu asi un piespieda pie sienas,  abas rokas uzliekot uz sienu pieliekot tuvu man pie galvas.
- Jimin lūdzu ļauj man iet!
Lūdzu klusām, ko viņš iespējams dzirdēja un taisījos iet prom. Taču tiku atspiesta pret to un man nebija izvēles ka gaidīt.
- beib, tu zini ka nevaru un kas šo tev nodarīja?
Viņš uzmanīgi pieskārās manam vaigam kur no rīta Klejs uzsita.
- beidz Jimin!
Čukstēju, jo man riebās ka izliekas ka itkā tu kādam rūpi,  bet patiesībā ne.
Viņš iekoda savā lūpā mazliet pasmīnot un vērās manās acīs.
Jimin sportisks, meiteņu mīlis, bad boy, nežēlīgs pret to, kas aiztiek viņu un populārais skolā. Iespējams daudzu meiteņu sapnis,bet ne. Ne mans.
- tu arī to zini, ka man drīz stunda sāksies, tāpat kā tev.
Centos nomierināties viņa klātbūtnē, ko viņš iespējams arī redz,jo manas krūtis ātri cilājās uz augšu uz leju no uztraukuma, kuru viņš man dāvāja.
Jimin - tad... Tu.... Sēdēsi....visu dienu... Pie manis....
Viņš speciāli vilka vārdus un ar vienu no rokām ķimirējās mazliet pa maniem matiem, manam uztraukumam pastiprinājoties.
Sapratusi uz ko viņš tēmē, centos viņu pagrūst no sevis,bet tā ķieģeļu kaudze stāvēja, kur stāvēja.
- beib...
- Jimin laid mani!
Man bija apnikušas viņa spēlītes.
- noskūpsti mani.
Viņš pieliecās pie manis  tagad man riebās ka esu maziņa. Jimin aiztaisīja acis un gaidīja, kad to izdarīšu, bet veiksme viņam nespīdēs. Mana plauksta vēja ātrumā triecās pret  Jimin vaigu. Momentā pagrūdu viņu un cerēju ka no viņa atkratījos,taču viņš ātri reaģējis saķēra manu roku un tikpat ātri, cik es viņam iesitu, pielika mani pie sienas un uzlika savas maigās lūpas uz manām.
Man negaidoti iekusktoties liekot Jiminam pasmaidīt caur skūpstu.  Sākumā es neparko negribēju viņu skūpstīt, bet viņš, kā jau viņš iekoda manā lūpā un padziļināja skūpstu. Nezinot kur no uztraukuma dēties vienkārši izbaudīju mirkli ar viņu. Kaut zināju ka viņš rīt neliksies par mani ne zinis un gramstīsies gar citām. Tas jau man uzdzina aukstus  šermuļus.
-  beib. Tu nāksi ar mani.
Viņš skatījās uz mani ar nopietnu skatienu noliekot savu pieri pret manu.
- Jimin?
Centos pēc iespējas skaļāk un drošāk runāt. Nemaina fakts ka esu viņam tuvu ļoti tuvu klāt.
- m?
Es - beidz būt kretīns.
To pasakot skatījos nevis viņa acīs, bet uz zemi. Cerēju ka viņš mani atstās.
- man tas pašam nepatīk,bet es daru to kas manam titulam vajadzīgs.
- Jimin iedarbini savu dzinēju un liec mani mierā.
Centos kuro reizi tik no viņa prom viņu  pagrūžot .
- un turklāt es šeit nevaru stāvēt visu dienu.
- vari, tikai apsoli.
- ej kārties Park!
Uzkliedzu uz viņu vāroties negaidītās dusmās.
- tu esi cute kad dusmojies.
Viņš ar īkšķi aizskāra manu vaigu un skatījās uz mani ar jaukāko skatienu kāds var viņam būt.
- agh... Turklāt es netaisos neko tev solīt.
Centos piekāpties jau nomierinoties. 
- tu saki?
Viņš iekožoties savā lūpā vērojot mani prasīja.
Parādīju ar galvu ka jā.
- tu zini cik iekarojama esi vane?
Viņš ar degunu kutināja manu kaklu.
- tu joko Jimin?
Centos pēc iespējas mierīgāk pateikt,bet tas bija tāpat kā neiespējami.
- kāpēc?
Viņš uzlika pārs skūpstus uz mana kakla. Ar katru reizi sajūtos vājāka.
- Jimin beidz...
Ar grūtībām čukstēju viņam pie auss.
- apsoli.
Viņš skūpstot mani, palaida savas rokas. Tās paliekot zem mana džempera ejot ar rokām lēnām uz augšu. Kuras bija tik maigas.
Nespēju izturēt un ka arī te ir skola.
- llllaaabbbiii.
Raustot valodu čukstēju viņam pie auss. Jimin dzirdējis ko gribējis izbeidza pakāpeniski un beidza ar ilgu skūpstu uz manām lūpām.
- tagad  ejam uz klasi beib.
Viņš mani pagrieza pret savu augumu un pievilka pie sevis klāt.
- nožēloju ka piekritu.
Murmināju.
- tu esi cute.
Viņš aizķēra manu vaigu mazliet ņurcot.
Abi gājām iekšā klasē daudzi uz mums skatījās taisījos iet uz savu vietu,bet viņa balss mani apstādināja.
- beib šeit.
Viņš čukstēja smīnot un pievelkot mani tuvāk pie sevis.
Sekoju viņam uz solu atstāju viņu vienu un apsēdos viņam blakus.
- nea sēdēsi man klēpī.
Viņš mazliet pasita pa savu klēpi,lai es sēstos tajā.
- Realy?
- Jup.
- uz to es neparakstījos.
Taisījos iet prom,bet Jimin saķēra atkal manu roku un pievilka stipri pie sevis iekrītot viņa klēpī. Ātri ievelkot siltā lāča apskāvienā un uzliekot savu zodu man uz pleca.
- vēl pārs min un sāksies stunda.
Viņš čukstēja man pie auss.
- uz ko tu tēmē ?
Jimin atbilde bija vienkārša.
- uz tevi.
Viņš nočukstēja man pie auss.
- vari izdarīt pakalpojumu?
- bļin,  Jimin ko tu vēl neesi sadomājis?
Uzbļāvu viņam.
- to labāko, bet tiešām.
Viņš čukstēja man pie auss noliekot zodu man uz pleca.
- labi, bet ko tieši?
Jutu ka viņš smaida līdz ausīm. 
- noskūpsti mani .
Viņš čukstēja joprojām.
- ne šodien, nē rīt, ne citu dienu.
- lūdzu!
Viņš skatījās uz mani ar savu puppy  skatienu.

Uzliku mazu drīzāk buču uz viņa lūpām.
- apmierināts?
Pajautāju pagriežot galvu pret viņu.
- ne...
Viņš joprojām skatījās uz mani ar to puppy skatienu. Kas uzvarēja mani.
- agh..
Un patiešām uzliku uz viņa lūpām kāroto skūpstu. 
- tagad?
Prasīju.
- Jup...
Viņš  apmierināti čukstēja un uzlika maigu skūpstu uz manām lūpām.
- kāpēc tu to dari?
Viņam jautāju beidzot skūpstu.
- nezinu...
Un uzlika savu zodu man uz pleca.
Drīz vien sākas stunda skolotāja ienāca klasē. Sākumā viņai bija pretenzijas par to kā mēs sēžam kopā , bet pēc tam atļāva pateicoties Jimin. Agh. Stunda pagāja ātri un dīvaina ik pa brīdim, kāds lūrēja uz mums, jo īpaši vienas acis. Kaut es aizmirsu ka viņu sauc, jo vairāk es biju viena un man neinteresēja kā kuru sauc, bet saucamās mācības un Bastiāns.

Šīs acis vēroja visu laiku mūs un nebeidza vērot. Jimin ievēroja ka skatos, kur citur un ieknieba man kājā. Paskatījos uz viņa pusi draudoši.
- izdari tik tā vēlreiz un es tev atriebšos.
Jimin pieliecās pie manas auss.
- zini nav smuki skatīties uz citiem vīriešiem, ja tev ir kāds. Kas labāks.
What? Apstulbu, viņš to tiešām pateica. 👏👏👏Bravo 👏👏👏
Viņš skatoties uz mani smīnēja iekožoties savā lūpā. Kas izskatījās seksīgi. Fu. Ko es domāju? Aijjj.
- unn..  Es tev ieteiktu neskatīties tā uz mani, itkā redzētu spoku.
Viņš čukstēja.
Manas dumas virmoja pa manu ķermeni nezinu, cik ilgi vēl to izturēšu.
- zini es nēsmu tava...
Paskatījos uz viņu ar poker face un atgriezos pie stundas.
Jimin pieliecās pie manas auss.
- neviens tev neprasīja vai tu būsi vai nē. Tu tik un tā būsi mana sākot no tāvām acīm līdz pat mmm... tavam augumam. Vis mans.
Viņš čukstēja iekožoties manā auss ļipiņā. Ievelkot nāsīs manu aromātu. Agh. Kāpēc viņš tā dara?
Jutu ka vēl ilgāk nespēšu izturēt.
Drrrrriiinnnnnnn!.......
Tad noskanēja zvans no stundas. Ātri izlēcu ārā no Jimin klēpja paķerot pa ceļam savu somu un izskrēju no klases lielā ātrumā.