Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

Nogalini Viņu!

-TU VARĒJI NEMELOT, KA BRAUC PROM!
Viņa man uzbļāva.
- Es nemeloju! ES BRAUCU, BET TU MAN KĀ VIENMĒR NETICĒJI!!
Izkliedzu pēdējo, kas manī bija un piecēlos.
Viņu atstājot turpat pie zemes pašai ejot uzmeklēt Jiminu. Kādu brīdi gāju līdz viņu satiku pie kāda vīrieša kurš neizskatījās diez ko veselīgs. Piegāju blakus pie Jimina. Vīrietim dīvānā šķībi skatoties.
- Nāc mīlulīt piesēd.
Viņš man uzsmaidīja liekot pār manu ķermeni pārskriet lielam drebulim. Tikmēr viņš paklāpēja sev blakus lai nāku apsēsties.
- Viņa nekur neies!
Jimins dusmīgs uzkliedza saķerot mani aiz rokas. Skatījos uz Jimin ar apjukušu skatienu.
- kas tad viņa mums ir?
Vīrietis ieinteresēts piecēlās nākot mums tuvāk.
-Nekas tavās interesēs.
Jimin skarbi atcirta liekot svešajam vīrietim pieiet pie viņa. Tikai tagad pamanot ka svešā vīrieša acis neparasti deg, cieši veroties Jiminā.
Tikai tagad saprotot, kas ir šis mistiķis.
- Aijj, laikam atradu ko meklēju un vēl paši atnācāt, aij cik mīļi.
Viņš noteica saistot plaukstas ejot atpakaļ apsēsties. Drīz vien atnākot Džesikai veroties uz mani ar naidu, dusmās un nicinošām acīm. Gāja apsēsties pie svešinieka.
No kura laika?
Viņa mierīgi peiglaudās pie svešinieka rokas noliekot savu galvu uz viņa pleca pirms tam viņa ausī ko iečukstot. Vīrieti apmierināti pašūpojot galvu.
Un pievērsās mums.
- Tātad izrādās ka esat no pašas Korejas.
Jimin savilka rokas dūrēs. Saķēru Jimin roku mierinošā veidā skatoties cieši divos stāvos uz dīvāna.
- Kur viņi ir?
Jautāju vīrietim cieši veroties. Viņš sāka vēl vairāk sminēt manām dusmām pieaugot.
-Tad izrādās ka tu esi Amerisa.
Viņš vēl vairāk smīnot pienāca pie manis, bet Jimin dusmīgs nostājās man priekšā.
- Netuvojies pie viņas!
Jimin jau grasījās dot ar kulaku viņam pa seju, bet es - abas rokas maigi saķēru.
- Jimin, ejam.
Nočukstēju viņam.
- Nē!
Viņš atrāva savas rokas no manām.
- Pasaki, kur ir manējie un tava meitenei būs vis kārtībā!
Viņš izkliedza dusmās, manām acīm papliekot divtiklielām.
-Jimin tu traks?
Saķēru viņa roku paskatoties uz viņu šokēta.
Viņa acis paskatījās uz mani un atgriezās ierastajā pozīcijā.
- Ameris aizej un viņu sagūsti.
Viņš noteica liekot man nepiespiesti paskatīties uz Džesiku.
- piedod, bet es to nedarīšu.
Nočukstēju viņam.
- tad tu ar savu spītību nedabūsi atpakaļ Sebastjanu.
- bet Jimin, tas nav risinājums.
- Ameris tagad vienkārši klausi un dari ko lieku.
Viņš noteica saķerot manu roku uz to viegli noskūpstot.
- Lūdzu.
Viņš vērās uz mani ar kucēna acīm.
- labi.
Nopūtos un iedēvu viņam vieglu skūpstu uz lūpām.
Atrāvos un gāju pie Džesikas.
Jimin ar svešo vīrieti runāja un ne tai labākā toni tāpat kā viņš.
Ātri saķēru Džesiku aiz rokām stingrā tvērienā.
- piedod.
Nočukstēju viņai un vedu pie puišiem. Džesikai visu laiku cenšoties tikt prom.
- LAID KUCE MANI VAĻĀ!
Viņa kliedza uz mani.
Abi puiši paskatījās uz mums un uz Jimin lūpām bija apmierināts smīns.
- Vēl pretosies tu attieksies no saviem garajiem melnajiem matiem.
Teicu esot dusmīga.
- Kā būs Kazū?
Jimin piegāja pie viņa.
- Man vienalga, dari ko gribi.
Viņš noteica iesperot Jiminam ar celi pa vēderu.
Jimin centās valdīt sāpes, bet no viņa izlauzās mazs kunstiens.
Jutu ka uz manas rokas kas slapjš uzkrīt. Viņa raudāja, bet man vajadzēja viņu sagūstīt un vienīgais veids bija atslēgšana. Iesistu viņai pa ceļiem līdz viņa noktra uz ceļiem. Ātri paņēmu no zābaka nazi ko pieliku pie Džesikas kakla.
- TAGAD JA NEPATEIKSI VIŅA MIRS UN TĀ BŪS TAVA VAINA!!!
Dusmīga izkliedzu sajūtot uz saviem pirkstiem viņas asinis.
Kazū pienāca pie mums un iešāva Džesikai no visa spēka pa seju. Džesikai pagriežot galvu nazis iegriezās vēl vairāk ādā un asinis vairāk tecēja uz manas rokas.
- DROŠI! NOGALINI VIŅU!
Viņš uzkliedza man. Asaras grasījās izlauzties, bet es tās aizgaiņāju. Paskatījos uz Jimin kurš lika man nogalināt. Neklausījusi teleportējos ar Džesiku māsīcas mājas.
- piedod.
Noteicu aprūpējot viņas kaklu.
- Novāc savas pretīgās ķepnas no mana katla.
Viņa noteica saķerot stingri manu roku.
- Dž-Dž-Džesika???
Nobijusies no viņas toņa. Viņa bija tik daudz mainījusies.
- Aizveries, Padaudza!
Viņa atcirta pagrūžot pret skapīšiem.
Viņas vārdi mani aizskāra dusmīga piecēlos kājās un no zābaka izvilku nazi. Skrēju viņai virsū iedurot viņai mugurā.
- NEKAD NESAUC MANI TĀ!
Uzkliedzu dusmās nazi velkot uz leju.
- AAAAAAAAA!!!!
Viņa kliedza cenšoties tikt prom no manis.
Iespērū viņai pa kājām nogāžot, izraujot no muguras nazi. Viņai iekliedzoties.
- NOŽĒLOJU KA TEVI PAŽĒLOJU!
TAGAD TU MIRSI!
NO MANAS ROKAS!!!
Uzkliedzu uz viņu dusmās durot ar nazi.
- ES TEVI IENĪSTU!!!.... DĒĻ TEVIS MANA DZĪVE IR ŠĀDA, TU KUCE!!!!
Viņa izkliedza un tad es pārgriezu viņas rīkli.
- Piedod...
Nočukstēju un viņu sadedzināju.