Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

Asais pagrieziens

- Zinot ka tagad esi tikai manā aizbildniecībā, tev būs jāklausa mani, ja kāds no noteikumiem tiks pārkāpts, es pamielošos kā tu dedz uz sārta savas sētas vidū.
Teicu ejot ar Eziru iekšā pilī.
- Es tev personīgi ierādīšu istabu, ja kāds tev grasās ko nodarīt lūdzu nekavējoties pasaki man.
Teicu ejot pa kāpnēm augšā uz viņas tagadējo istabu.
- Labi saimniec.
Viņa noteica pasmaidot nedaudz paklanīties manā priekšā.
- tu esi jauka meitene, bet lūdzu mani sauc par Anebellu kaut nebrīnies ka mani kāds sauc par Amerisu vai Bridžetu. Taču priekš tevis, es esmu tikai Anebella un lūdzu, mēs esam klāt  pie tavas jaunās istabas. Ceru ka patīk.

Uzsmaidīju meitenei atverot durvis vaļā, lai aicinātu meiteni iekšā.
- vēl kas, ja ko vajag, tu vari mani atrast pilī vai arī pasauc manu vārdu.
Devu viņai pēdējo smaidu grasoties teleportēties.

Teleportējos pie bratana istabā.

Gāju lēnām uz viņa gultu apsēsties vērojot kā viņš darbojas pa istabu.
- Čau sis!
Viņš sveicināja mani savā bērna balstiņā nākot pie manis drīz vien ievelkot dziļā apskāvienā.
- man arī tu pietrūki rezgali.
Noteicu mazliet pasmejoties sabužinot Bastināna mīkstos matus.
- nedari tā!
Viņš iebļāvās noņemot manu roku paskatoties draudīgi uz mani drīz vien pēc tam atkal iekļaujot mani ar savām mazajām rociņām apskāvienā.
- Es arī tevi mīlu.
Nočukstēju viņu piekļaujot pie sava ķermeņa baidoties viņu pazaudēt.
Brīdi sēdējām abi klusumā apskāvušies līdz kāds izdomāja pie durvīm bungāties.
Drīz vien pa tām ienākot vampīram kuru es vismazāk vēlējos satikt.
- Ameris, vai mēs varam parunāt.... Divatā???
Jimin jautāja uz mani skatoties ar nedrošu skatienu.
- Jimin es, jo mazāk gribu ar tevi runāt.
Teicu nopūšoties cenšoties nesabrukt asarās.
- lūdzu Ameris...
Viņš čukstēja, neko nesakot atvadījos no Bastināna un gāju uz durvju pusi ignorējot Jimina acu pāri duramies manā pakausī.
Līdz ko viņš bija aizvēris aiz sevis durvis viņš pievērsās man saķerot abus manus plecus.
- Ameris kas notiek?
- to pašu varu jautāt tev Jimin!
Noteicu gandrīz izkliedzot pēdējo vārdu asarās, kuras tagad lija par maniem vaigiem.
- tu esi tik izmainījies, ne pieskārieni kā agrāk. Kas ar tevi notiek? Jimin runā vienreiz ar mani!
Nu jau kliedzu asarās meklējot atbildi viņa skaistajās acīs.
Viņš atrāva abas rokas no manis un teleportējās atstājot mani vienu asarās.
Kas ar mani notiek?
Noslīdēju raudot gar sienu pie zemes pievelkot abus ceļus tuvu klāt apskaujot tos.
Nomierinājusies piecēlos kājās un devos uz mūsu istabu. Novilku kleitu nometot to pie zemes un pati tikai apakšveļā devos uz vannasistabu.

Pēc vannas.
Izgāju no vannasistabas slaukot savus matus dvielī un  vienam dvielim ap mani esot. Piegāju pie skapja un izvilku kādu kleitu.

Apģērbusies grasījos jau iet ārā no istabiņas taču man kaut kas tik ļoti iespējās ka kritu pie zemes.

-Es esmu te!
-Mammu lūdzu!
Gāju pa mežu dzirdot tik ļoti tuvu balstiņu, tā piederēja kādam mazam puikai, kurš ir iestrēdzis koka pa saknē skrienot aizķēries aiz tās.
Piegāju pie viņa un palīdzēju viņam tikt laukā.
- Mam, viņi man grib nodarīt sāpes... Mammu man sāp!
Puisēns nu jau raudāja apķerot savu sāpošu kāju.
- Kas tev nodarīja sāpes?
Jautāju cenšoties palīdzēt viņam tikt uz kājām.
- Tu mammīt... Tu mani pameti vienu šai mežā!
Viņš raudāja, kaut kur manī kas saplīsa tikai es nesaprotu kas.
- Mammīt tu teici ka paliksi ar mani, bet tu man meloji un atstāji mani vienu ar šiem briesmoņiem.
Viņš rādīja raudādams blakus esošajiem tarakāniem.

Iekliedzos no bailēm atlēcot uz atpakaļu. Tie nāca pie manis ar vein tuvāk un tuvāk. Dažu antenas /ūsas manas kājas, rokas kutināja pār manu ķermeni pārskrienot aukstām tirpām. Viņi nu jau bija visapkārt man izdalot kaut kādu skaņu virzoties uz manu pusi ar vien tuvāk.

Jutu ka kāds mani stipri purina augšā.
- Ameris!
Tā bija Jimin saldenā balss kas mani cēla augšā.
Elsodama apsēdos un vēros pretī Jimina satraukušajam skatienam. Jutu ka pār maniem vaigiem, kas silts tek un protams tās bija kā nekas cits kā manas pašas asaras un mani sviedri tekot pār manu pieri.
- Kas notika?.
Viņš manāmi uztraucies man jautāja.
- M-mm - annn...... T-ur bija T-ARAKĀNI!!!
Iekliedzos joprojām jūtot uz savas ādas viņu ūsas.
-Vis kārtībā, tu esi drošībā...
Jimins noteica uzreiz pēc tam ievelkot siltā apskāvienā.

Sveiki mani mīļie lasītāji piedodiet par to ka daļa nav  gara, cik biju domājusi, bet saprotiet mani tarakāni ir ne pa manai gaumei.