Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

Strīds

-JIMIN! ŠĪS IR LAMATAS!!!
Nobļāvos un piegāju pie durvīm. Parāvu slēdzeni iekliedzos un iespēru aizslēgušajām durvīm.
Sāku meklēt ar ko uzlauzt durvis.
Skraidīju meklējot kaut ko kas uzlauzīs durvis
Pēc brīža kāds tās atvēra un man priekšā raudzījās Jimin.
-Domāju ka tev būtu vajadzīga palīdzība.
Viņš teica pienākot pie manis iekļaujot seju savās rokās mani noskūpstot. Manas rokas automātiski apskāvu Jimin. Sākot caur skūpstu raudāt. Jimin biedza un paskatījās uz mani joprojām sākļāvis manu seju savās rokās.
- Kas notika?
Viņš jautāja ar īkšķiem noslaukot manas nākamās asaras.
Iedēvu viņam saņurcīto lapiņu kuru viņš uzreiz izlasīja un saplēsa dusmās.
- Velns!!!
Viņš sāka dusmās staigāt pa pagrabu.
-Zināju ka viņai kaut kas aiz ādas!
Piegāju pie viņa.
- Nomierinies un dodamies prom...
Nočukstēju grasoties ar viņu teleportēties.
- tu grasies viņu tā pamest?!!!
Viņš man uzbļāva cilājot rokas pa gaisu.
- JIMIN! Paklausies! Ja mēs viņu meklēsim viņš nomirs!
Izkliedzu nespējot vairs novaldīties.
- Bet viņš ir mums jāatrod!
Pa Jimin seju iezagās izmisums un pēc tam viņa seju rotāja silti aukstas asaras.
- Šoreiz ne, lai viņš dzīvo.
Teicu pieejot pie Jimin apskaujot.
- Gan viņam klāsies bez mums labi.
Jimin atrāvās no manis skatoties manī apjucis.
- tu maz apjaut, ko tu runā?
Viņš raudot man uzkliedza.
- jā... Brauksim mājās...
Nočukstēju velkot viņu aiz rokas.
- AMERIS!.... PAKLAUSIES VIENREIZ MANĪ!!!
Viņš izrāva savu roku un dusmās man uzkliedza.
Paskatījos uz viņu ar nopietnu, bet bēdīgu skatienu.
- ja mēs tagad meklēsim būs lielāka iespēja ka mēs viņu redzēsim.
-Jimin, es gribu lai viņš ir pie manis, bet tagad es gribu lai viņš dzīvo.
Noteicu sākot manām acīm asarot.
- Es ar gribu, bet mums ir viņš jāmeklē.... vismaz jāmēģina...
Nopūtos, bet nedevusi atbildi devos no mājas ārā gaidīt Jimin. Piegāju pie kāda koka pie kura es apsēdos.
- Nogalinās tevi un visi kas tev darīja pāri mirs.
Nočukstēju pie sevis gaidot Jimin. Drīz vien viņš nāca pie manis.
-Labi....
Nopūtusies piecēlos kājās noteicu Jiminam.
-Lūk šī ir mana sieva.
Viņš noteica un pienāca pie manis noskūpstīt iekļaujot savā pandiņas apskāvienā.
- Es mīlu tevi...

Ļoti no sirds atvainojos ka ir tik īsa, bet ceru ka patīk.