Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

Par Sievu?

Izgāju no vannasistabas aptinusies vien vienā dvielī. Jimin apgūlies gultā skatījās pa televizoru kādu filmu. Aizgāju līdz skapim izņemt kādu kleitu. Jutu ka Jimin parādās man aiz muguras. Viņa rokas nu jau atradās uz maniem plikajiem pleciem. Neļāvis man paņemt no skapja kleitu, viņš asi pagrieza mani un piespieda pie skapja.
- Jimin...
Nočukstēju tiešām neko negribot, vienīgi ko gribēju bija ielīst gultā un ieritināties viņa ciešajā apskāvienā.
- Mīļā, kad beigsi spēlēt spēles ar mani?
Viņa rokā aizgāja pie mana vaiga ar īkšķi to viegli aizskarot.
- Jimin, tu pats to visu iesāki, beidz, man nav spēka, tagad strīdēties...
Viņa lūpas alkstoši ietriecās manās.
Ar vienu roku viņš pievilka mani pie sevis. Mūsu viens skūpsts pārgāja, skūpstu jūrā. Drīz vien mans dvielis pazuda no manis un jau bijām gultā.
Viņš aizlika manas rokas aiz galvas, bet joprojām skūpstīja mani, lūpas pēc tam ejot uz kaklu, pleciem, krūtīm.
- Ji-min...
Nokunstēju cenšoties viņu apstādināt, taču nemainīja fakts ka man patika. Man patika kā viņš tā darīja. Ka viņa lūpas viesojās uz manām un manas uz viņa. Es viņu dievināju.
- Ja, mīļā sauc manu vārdu.
Viņš turpināja skūpstīt mani, viņa rokas kustējās par manu ķermeni.
-Jimin...
Centos viņu apstādināt, bet neveiksmīgi un mans ķermenis un prāts padevās viņam. Neviens no mums nespēja pretoties. Drēbes ar bija jau no mums nozudušas, pie debesīm jau parādījās mēness kvēls.

....

Abi ar Jimin izgājām no viesnīcas dodoties uz kādu adresi. Tur mēs satiksim mūsu gleznas mākslinieci /mākslinieku. Īsti vēl nezinājām kāds dzimums to gleznoja, bet atradām adresi uz kuru tagad dodamies.
Pieklauvējām pie durvīm. Tās atvēra kāds  vecs apjucis vīrs. Tā seja nebija draudīga taču krunciņās ievīta gan.
- Labdien, vai jūs būtu Šīs gleznas autors?
Jimins izvilka foto meteriālu kuru nofotografēja kafejnīca pirms mēs no turienes aizgājām.
Vecais vīrietis izskatījās vēl apjukušāks.
- Kas ar to?
Viņš jautāja ignorējot pa daļai jautājumu kuru uzdevu.
- nekas, vienkārši mēs vēlamies draudzīgi aprunāties par to, jo man tās gleznas stils ir ļoti iepaticies un es vēlos kādu gleznu tieši no šī autora.
Noteicu pasmaidot vecajam vīrietim.
- Es neesmu šīs gleznas autors, bet  mana mazmeita gan.
Viņš notieca laipni atmaigstot.
- varbūt vēlaties, lai pasaucu? Viņa ir iekšā strādā pie mātes portreta.
- tas būtu jauki.
Jimins ieminējās un vecais vīrs mūs ielaida koridorā. Lika mums pagaidīt un drīz vien atnāca ar mazmeitu pie mums. Viņa bija mājās drēbēs notaštīta ar krāsu, diezgan jauka un aktīva.
Nākot pie mums viņa slaucīja savas rokas dvielītī.
- Labdien, esmu Elizabete Milio.
Viņa paspieda mums abiem rokas.
- varbūt nāciet piesēsdiet un mēs varam parunāt par preci.
- labi.
Visi devāmies uz kādu telpu, dzīvokļa galā. Izskatījās pēc viesistabas tikai parkrāmēta ar gleznām.
- atvainojos par nekārtību, gatavojas jauna galerijas izstāde un ir vajadzīgs jauns gleznu pievedums.
Abi ar Jimin pamājām ar galvu saprotot ko viņa ar to domā.
- nu kādā nolūkā esat ieradušies?
Viņa prasīja apsēžoties uz kādu no dīvāniem, līdz ar viņu arī mums ar Jiminu.
- Kā jau mana sieva teica nācām runāt par gleznu, bet arī nācām piedāvāt darījumu.
Jimins runāja esot nopietnam par nopietnu.
- labi, sāksim par gleznu parunāt un tad par jūsu piedāvāto darījumu, paskatīsimies ko es varu jums abiem piedāvāt.
Viņa gaiši smaidīja mums abiem, viņas vaigos iespiežoties nelielām bedrītēm.
- kādu gleznu jūs vēlaties?
Viņa ķērās pie lietas mums ar Jimin liekot saskatīties.
- Varbūt varat ieteikt kādu?  Mēs meklējam dāvanu vienam tuvam draugam.
Noteicu nopūšoties nezinot kā izkļūt no slazda.
- varu piedāvāt skaistus skatus, bet kas īsti patīk jūsu draugam?
- Vis kas ir ekstrēms, bet mierīgs.
Jimins notieca cenšoties glābt mūsu abas pēcpuses.
- mmm... Maliekas zinu ko es varu jums piedāvāt, bet glezna nav te pieejama jums nāksies gaidīt kādu mēnesi, lai tiktu pie gleznas.
Viņa notieca uzzīmējot ašu skici gleznai, kā viņa iedomājas to un drīz arī vien iedēva mums to aplūkot, vai mums apmierina redzamais.
- Būs tieši laikā.
Es ar Jimin noteicām.
- tagad runāsim par mūsu piedāvājumu. Nezinu vai zināt tādu kā Timoteju Graecias, bet viņš meklē sev sievu. Man ar sievu ir uzticēts atrast viņam sievu gada laikā. Ja viņš neatradīs sievu viņam būs jāstājās ārā no sava amata, ko mēs ar sievu un vēl vairākiem ļaudīm nevēlamies.  Laba lieta šai visā ir tā kas iepriecinas jaunavas ka tam visam notiks atlase kuru veidojam mēs ar sievu. Atlases laikā pats Timotejs izvēlēsies sev patīkamu sievu kuru precēs un būs uzticama visa mūža gājumā.
Jimin beidza savu garo runu saķerot manu roku.
- Jūs gribat, lai es eju viņam par sievu? Piedodiet, bet man ir puisis kuru es mīlu.
Viņa centās saglabāt mieru, kas man likās stipri par dīvaini.
- Tieši tā par sievu.
Noteicu ignorējot viņas vajadzības.
- Piedodiet, bet es nevaru būt ar viņu kopā. Es ar Timoteju jau reiz biju kopā, bet tas neturpinājās ilgi. Viņš sāka uzvesties stirpi par dīvaini. Kad asiņoju viņš aizgāja prom un atsauca pie manis kādu citu. Kad ar skūpstiem gribējām iet tālāk vis beidzās. Es nespēju tā dzīvot, viņš gandrīz visu laiku bēga no manis, kaut bijām kopā diezgan ilgu laiku. Es nespēju to izturēt un izšķīros no viņa. Es neprecēšos ar viņu. Atvainojiet, bet es būtu laimīga ja jūs pamestu šo mitekli.
Viņa piecēlās manāmi saskumusi.
Tad tur tā sāpe. Nodomāju pie sevis klusi, klusi. Rokas kuras gulsnēja manā klēpī, cēlās līdz ar manām kājām.
- labi, mēs jums netraucēsim.
Saķērusi Jimin roku, gājām ārā atvadoties no vecā vīra arī.
Izgājuši kāpņutelpā Jimins vilka mani ārā no mājās, velkot kur. Iesēdināja mani mašīnā, pats iesēdās šofera vietā.
- Jimin, kur tu mani grasies vest?
Jautāju redzot ka Jimins sasprindzis brauc kur.
- pārsteigums.
Viņš iedēva uz vaiga buču, drīz vien ātri pievēršoties ceļam.
Pēc pāris minūtēm bijām klāt, viņš lika man palikt mašīnā. Apgāja apkārt mašīnai, atvēra mašīnas durvis. Kāpu ārā no mašīnas vērojot jau visu. Jimins saķēra manus plecus skatoties manā sejā.
- aizver acis.
Viņš nočukstēja uzliekot skūpstu man uz pieres. Viņa rokām uzliekot kādu apsēju ap acīm.
Lēnām viņš mani kaut kur veda, drīz vien teleportējoties kaut kur, man nezināmā vietā.