Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

Cīņa

Pēc Bastiana  jaukā pasākumā. 
Bastiāns esot pie manas rokas un Jimin ar vienu roku pievilcis mani pie sevis gājām ārā no kultūras nama,  kur tas vis pasākums norisinājās.
- Kā patika?
- Ļoti jauks pasākums vne Jimin?
Ar elkoni iesitu viņam lai viņš beidzot beidz domāt un pievēršas kam citam.
- Em ja...
Viņš noteica uz ko skatoties.
- Jimin uz ko tu tā skaties?
- em uz neko,  varam iet.
Viņš mūs dzina ātrāk pa ceļu uz manām mājām lai atvadītos no krustvecākiem un savāktu dažas svarīgas mantas.
Kad bijām klāt jau pie kāda koka līdz mums priekšā stāvēja divi vīrieši viscaur melnā ar dažādiem tetovējumiem līdzīgiem kā man. 
- Adodiet mums bērnu!
Viens no vīriešiem teica.
- jūs viņu nedabūsiet!
Iekliedzos izmantojot savas spējas un plosīju viņus no iekšpuses. Manām acīm iekrāsoties koši sarkanām.
Jimin par to laiku bija jau  pie viņiem un norāva viņu galvas.
- Te ir vēl kāds.
Jimin  teica pabeidzot savu darbiņu nākot pie manis vampīra ātrumā  ar asiņainām rokām pie reizes aizdedzinot to ķermeņus.
- Ev jūs tur divi!!!
Kāda zema vīrieša balss  kliedza nākot pie mums tuvāk.
- Jimin tavas rokas.
Teicu uz viņa pusi skatoties uz viņa sarkanajām rokām.
- Bēgam!!!
Viņš iekliedzās un saķēris stipri manu roku ātri paņemot Bastiānu uzliekot kukakragā skrējām prom cik vien ātri varējām.
Līdz teleportējāmies atpakaļ mājās.
- Tas bija jautri. Aizmirsu par viņiem jau...
Notiecu iesmejoties ieliecoties ceļos.
- Aizmirsi ka tas ir bīstami Ameris?
Jimin vērās manī ar nopietnību.
- Ar tevi nav interesanti.
Notiecu saskābstot un devos augšā uz savu istabu.
- Ameris!
Jimins sauca mani no lejstāva.
- Adios Pabo!
Notiecu iesmejoties un pazudu mūsu istabā.

Jimin skata punkts...

- Sebastijān tu zini kas noticis tavai māsai?
Jautāju noceļot Sebastijānu no savas muguras jautāju.
- Ne pirmo reizi redzu viņu tādu.
Viņš domīgi novilka apsēžoties uz grīdas skatoties uz mani ar nopietnu skatienu.
- Ejam pameklēt Hoseok labi?  Varbūt viņš ko zina.
Notiecu pieceļot Sebastijānu aukšā un devāmies uzmeklēt Hoseok.
Kādu brīdi bizojām pa māju meklējot viņu līdz atradām viņu mājas dārzā,  kas atradās bēniņos un izskatījās pēc milzīgas siltumnīcas.
- Hoseok?
Pasaucu draugu kamēr viņš lēja rozes.
- Ja?
Viņš nāca uz mūsu pusi ar lejkannu pie mums.
- Hoseok  varētu pārbaudīt Amerisu?
- Kas tad šai noticis ka jānāk pie manis prasīt palīdzību jūsu mīlas lietās.
Viņš jokojās turpinot liet puķes.
- Ar to vis ir kārtībā,  bet viņa parasti pēc kāda vampīra uztrauc ka pēc tā nāks nākamais un iedzīvotāju dvēseles netiks pasargātas, bet tagad es nezinu.
Notiecu nopūšoties kamēr Sebastjāns staigā pa siltumnīcu un vēro augus. Kas lika man nereti paskatoties uz viņu pasmaidīt.
- Labi es viņu pārbaudīšu.
Viņš nopūšoties noteica.
- Paldies hjung!!
No prieka iekliedzos kā mazs bērns ticis pie jaunas konfektes.
Apskāvu Hoseok un aiz rociņas gāju ar Sebastijānu pie Jungkook un Taehyung.
- Tu esi diezgan dīvains palicis.
Sebastijāns secināja savā jaukajā bērnu balstiņā. Pasmējos un devāmies tālāk pa gaiteni.
- ko padarīsi.
Notiecu ieejot ar Sebastijānu pie rociņas iekšā istabā kur Jungkook un Taehyung sēdēja par ko runājam.
-  Jungkookiee, Taehyungiee!!
Nokliedzos ejot pie abiem.
- čau!!
Abi noteica sparā kā vienmēr.
- Kur Amerisa?
Taehyung prasīja pārbaudot  vai tiešām nekļūdas ka viņas nav man blakus  tā vietā redzot Sebastijānu skatoties uz visiem ar manāmu interesi.
-Jimin.
Sebastijāns iejautājās raustot manu roku.
- Man ir slikta nojauta par māsu.
Viņš teica un par to tik dzirdot un galvā dzirdot lielas neciešamas klaigas metos laukā no istabas un savā vampīra ātrumā skrēju uz mūsu istabu.
Ieskrēju istabā nobīstoties no skata sev priekšā.

Nepareizā istaba....
.
.
.
.
.

Izksrēju ārā no tās istabas un ieskrēju beidzot pareizējā redzot Amerisu smejoties pilnā kakla ik pa laikam iekliedzoties.
Pieskrēju pie viņas un ieviju viņu savā apskāvienā.
- trakā...
Nočukstēju viņas matos gandrīz nepaspējot viņu izglābt no pašnāvības.
Līdz izdzirdēju viņu šņukstot.
Apskāvu viņu vēl stiprāk.
- kšš.... Kšš... Es tepat...
Mierināju viņu ar apļveida kustībām uz viņas muguras ik pa laikam saķerot viņas galvu un  uzliekot uz viņas pieres skūpstu.
- kšš.
Līdz uz viņas sārtajām ķiršu lūpām.
Atrāvos mazliet no viņas,  lai tik ieraudzītu viņas acis,  sajutu ka viņa mani apskauj un iemig.

Piedodiet ka tik īsa ir šī daļa ceru ka saprotat mani skola un pārējais. Ceru ka tik un tā izbaudījāt šo nesaprotamo daļu.   😘❤