Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

nezinu cik ilgi

5 h vēlāk..
Stundas pa brīnumu bija beigušās paķēru somu no galda apakšas taču sajutu kādu maigu pieskārienu sniedzoties pēc somas.
- tu mani nevari ignorēt mūžīgi.
Viņš nosvērti teica pieliecoties pie manas auss ar vienu roku atspiedoties pret sola virsmu un ar otru aizķerot manu somu uzliekot to uz sola.
- un ja varu? 
Piecēlos un paķerot somu taisījos iet taču Jimin saķēra manu locītavu.
- Ameris. Lūdzu..
Viņš čukstēja.
- kas atkal? Man nav diža laika, lai varētu te kavēties.
Teicu viņam skatoties ar nopietnu skatienu.
- Ameris ...ti...
- jaunieši ārā no klases man ir jāmazgā!
Apkopēja iztraucēja mūs tieši laikā. Izmantoju brīdi un gāju ārā no klases. Tāpat izejot ārā no skolas teritorijas.
Gāju uz dārziņu pakaļ bratanam.
- Amerisa!
Kāds aizelsies skrēja man pakaļ. Apstājos pie vārtiņiem un sagaidīju viņu.

- A.m.e.r.i.s.a....
Viņš aizelsies mazliet ietaupās lai atvilktu elpu.
- kas?
Jautāju nepazīstamajam puisim.
- piedod ka aizkavēju tevi,bet es domāju ka tu par to zinātu labāk.
Viņš joprojām elsojot teica.
- ko zinātu?
Prasīju nesaprašanā.
- tavs brālis Klejs...
Nopūtos un vēros elsošajā puisī.
- ko viņš sastrādāja atkal?
Nebija brīnums dzirdēt no kāda par Kleju.
- viņš... Viņš....
- nestiep gumiju.
- viņš dzēra asinis.
- un kāds tur sakars ar mani?
- Emm... Viņš ir dusmīgs uz mani tāpēc,.... Ka teicu, ka tu man patīc.
Viņš lēni velkot vārdus kasīja pakausi.
- bračiņ, tu esi diezgan slikts melis.
Teicu viņam pasitot pa plecu.
- ,bet par asinīm es nemeloju viņš starp citu skrien uz šejieni. ..
Viņš aiz bailēm apskāva mani.
- viņš nāk šurp....
Nopūtos saķerot puiša plecos veroties viņa sejā.
- aij...
Un pagriezos nopūsdamies
- sīkā padauza ! Ko šis nozīmē!
Viņš ar asinīm notraipīts un mute arī ar asinīm notraipīta, viņš nāca draudīgi uz manu pusi bļaujot kā tāds jērs,  kurš grib pienu. 
- kas šis?
Parādīju uz puisi kurš apķēries ierakās manā jakā.
- neatdod mani viņam...
Viņš čukstēja, joprojām manā jakā.
- Klej, paskaties kā izskaties! Ar asinīm un vazājies pa puspasauli. Diemžēl tu nevari mani kontrolēt. Man ir apnikuši tavi sitieni ,vis !
Uzkliedzu viņam.
- Man vienalga kas tu esi par briesmoni, bet es darīšu visu, lai tu man un Bastiānam netuvotos klāt!
Klejs pienāca man klāt un aizskāra manu zodu.
- zini mīļo māsiņ tu neko man tāpat neizdarītu.
- bet, es gan....
Aiz muguras iesaucās pazīstama balss. Viņš nāca vēl tuvāk, līdz es biju pārliecināta ka, tas ir viņš.
- kas, tu vispār esi par brāli!
Viņš dusmīgs viņam prasīja atgrūžot viņu no manis uzsākot kautiņu blakus dārziņa vārtiem.
Pabeidzis viņš nāca pie manis ar mīlīgo skatienu, kurš laikā bija arī tik pat nopietns.

Jimin - Ameris ejam!
Viņš teica sāpīgi paraujot manu roku ka gandrīz nokritu ja tik nebūtu tas puisis kurš kā pielips gulēja uz mana pleca.
- Taehyung paldies ka viņu piesedzi. Tagad  vari iet.
- Nea es gribu vēl pačučēt te pat.
Pasmaidīju par puiša uzvedību, kura vārdu beidzot uzzināju.
- manis pēc,bet man jāiet iekšā pakaļ brālītim.
Teicu pasmaidot uz pleca pusi viegli to smagumu noņemot nost no mana pleca.
- nea atpakaļ...
Viņš ar rokām pieglaudās atpakaļ un apmierināts gulēja atkal.
- labi... Tikai ar norunu ka abi neko neteiksiet Bastiānam.
Rādīju abiem ar pirkstu.
Jimim piegāja pie manis un skatījās jau atkal ar seksīgo skatienu, kas viņam piemīt.
- beib, mēs ar V paliksim šeit un sagaidīsim tevi.
Viņš silti man uzsmaidīja un noņēma Taehyung nost no mana pleca. Kurš vēlējās atpakaļ.
Iegāju pa vārtiņiem iekšā. Tālāk ieejot koridorā. Uzgāju pa trepēm augšā. Pieklauvēju maigi pie durvīm un iegāju tai iekšā .
Audzinātāja piegāja pie manis un aiz viņas Bastiāns.
Brālīts ieraudzījis mani skrēja pie manis un apskāva ar savām mazajām rociņām manu ķermeni.
- viņš tevi gaidīja.
- mās kur tu tik ilgi kavējies? Parasti esi laikā.
Viņš domīgi novilka.
- aizķeršanās.
Teicu pabužinot viņa mīkstos matus.
- tad rīt sešos lielajā zālē.
- labi... Uzredzēšanos!
Teicu un gājām ar brālīti uz gardrobi pārģērbties.
Kamēr Bastiāns ģērbās es apdomāju savus dienas notikumus.
Sajūtu divas mazas rokas apņemam mani.
- mās, vai kas noticis?
Paskatījos uz brālīti un apskāvu viņu ciešāk.
Es - dažreiz man liekas ar, cik gadus vecu brālīti runāju. Mums ir laiks doties.
Teicu piecēlāmies un ar brālīti gājām uz izejas pusi. Aizgājuši līdz vārtiem. Nekur neredzēju Jimin vai Taehyung.
Bastiāns - te kaut kas nav tīrs...
Viņš ejot pie manas rociņas teica. Brīdi apstājos un pārbaudīju vai nav kas aizdomīgs.
Sajūtu divas rokas gar manu vidukli un kādu zodu noliekot man uz pleca.
Degunā man atkal iecirtās pazīstamais aromāts.
Jimin - tik ilgi?
Brālīts jau paspēja atlaist rociņu un paiet mazliet tālāk no mums.
Bastiāns - es nezinu no kurienes tu uzradies ,bet vācies no manas māsas prom.
Viņš uzkliedza.
Jimin iesmējās.
Jimin - es nēsmu tāds kā jūsu brālis, vai arī kā tu domā.
Viņš sacīja atlaižot mani pavisam.
Bastiāns - tik pamēģini viņai ko nodarīt!
Viņš indīgi cik spēja skatījās uz Jimin.
Jimin - mums labāk jāiet un mājās labāk abiem nerādīties.
Es - ko tas nozīmē?
Paskatījos uz Jimin pagriežot savu galvu uz viņa pusi.
Jimin - es tev pēc tam izstāstīšu beib.
Viņš uzlika lūpas uz mana kakla.
Bastiāns - Viņa uzzinās patiesību!
Viņš atlaidis manu roku joprojām skatījās indīgi uz Jimin.
Jimin neveikli pasmejās.
Atrāvos no viņa un pieliecos pie bratana.
Es - Bastiān... Kas notiek tu parasti nēsi šāds.
Čukstēju viņam saķerot viņa mazās rociņas kopā.
Bastiāns - lai tas briesmonis pats pasak.
Viņš atrāva savas mazās rociņas no manām.
Es - Jimin šoreiz es ar brālīti gribam paši tik mājās, bez tavas klātbūtnes.
Teicu paskaties uz viņu kurš labi iekārtojās pie vārtiem, ko domājot.
Jimin - bieb tas ir pilnīgi izslēgts! Tu dosies ar mani.
Viņš man uzkliedza un sāpīgi paķēra aiz locītavas.
Es - ar ko tu runā?
Es prasīju šokā par Jimin pēkšņo dusmu uzplūdumu.
Es - mēs iesim un es vairs nevēlos tevi redzēt....
Pateicu un devos prom ar brālīti.

Tai pašā laikā Jimin skata punkts.
Viņa ar viņas brālīti atstāja mani vienu un tikai dēļ manis. Kas ar mani notiek? Iesitu no dusmām tuvākajā sienā ar kulaku. Viņai draud briesmas un pat es nespēju viņu nosargāt. No sevis. Iesitu pa sienu vēlreiz. Un skrēju lielā ātrumā pie viņas.

Amerisas Anebellas Bridžetas skata punkts.
Iegājām ar brālīti iekšā mājās. Kāds jau bija mājās.
Es - esam mājās!
Iekliedzos lai zinātu kā esam mājās.
Abi ar brālīti noģērbām virsdrēbes un devāmies uz istabu. Taču kāda balss mani mani ar Bastiānu apturēja.
- domāju ka nenatnāksi atpakaļ!
Klejs bija pa šo laiku atnācis un nu jau apģērbies tīrās drēbēs.
Es - Klej...var jau būt...,bet es ...
Klejs - nesaki...
Viņš nāca pie manis taču Bastiāns nostājas priekšā. Aizsardzības pozā.
Bastiāns - viņu tu neaiztiksi !
Klejs - tiešām?
Viņš pagrūda Bastiānu un nāca man tuvāk ar katru soli es atkāpos uz atpakaļu. Nemāni man asaras lija, man bija bail.
Klejs - Maziņai aizstāvei nu jau bail?
Viņš ļauni smaidīdams nāca uz manu pusi.
Es - man nav no tevis bail...
Tas izklausījās kā čuksts no manas mutes.
Klejs - kas viņi bija? Atbildi!
Viņš sāka man prāšņāt nākot ar vien tuvāk man.
Es - es.... Es.....
Klejs - varbūt Bridž es izskatos pēc tāda kurš gaidīs?
Paskatījos uz Bastiānu kurš gulēja atslēdzies pie zemes. Nu man bija bail un tās pastiprinājās.
Es - tu neizskaties bet gan pēc nogribējušās cūkas!
Beidzot saņēmu sevi rokās un uzkliedzu kas neizklausījās pēc čuksta, bet tik un tā manas krūtis cēlās uz augšu un uz leju.
Klejs - tev ir bail es to jūtu...
Viņš teica smīnēdams. Tagad es cerēju kaut Jimin te būtu un nebūtu viņu atsšuvusi.
Klejs nujau bija pie manis un ierobežoja mani ar savām rokām.
Klejs - esmu vienmēr gaidījis šo brīdi, kad mēs būsim divatā.
Viņš sāka skūpstīt manu kaklu. Ne tik maigi un piesardzīgi kā to darīja Jimin. Klejs to darīja raupji un stipri. Mēģināju ar visiem spēkiem atrauties no viņa, taču viņš piespieda mani pie sienas un turpināja. Man tik ļoti sāpēja, asaras lija pāri maniem vaigiem. Cerēju uz kādu. Uz jebkuru.