Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

Nožēla, Bet Ne Zvērests

- Iesim...
Jimin aizlūzusī balss mani vilka prom no Sebastjana.
- Jimin, viņš ir miris!!! Viņi abi samaksās par to!!! Kaut viņi nebūtu dzimuši!!!!
Izkliedzu joprojām turot skatoties uz viņu.
- Ameris, nomierinies!
Par Jimina vaigiem slīdēja auksti siltas asaras.
- Ja tagad tu slīgsi tur iekšā. Es tevi zaudēšu!
Viņš izmisis saķēra manu seju ar savām mazajām jaukajām rociņām.
- Lūdzu, paliec ar mani. Es mīlu tevi.
Viņš notieca un uzlika uz manām lūpām vieglu, trauslu, saldu un tik pat sāpīgu skūpstu. Vārdiem neizsakāmu.
Mana sirds iesāpējās dzirdot viņa vārdus. Raudot apskāvu viņu cieši, jo cieši.
- Lūdzu, paliec ar mani...
Čukstēju viņa apskāvienā uz pleca.
Jimin apskāva mani ciešāk.
- Celsimies un apraksim, lai viņam silti.
Jimin notieca paņemot Sebastjanu rokās un nākamā brīdī mēs jau teleportējāmies tai pašā mežā.
Jimin noguldīja Sebastjanu tur pat zālītē uz pie kāda koka un pats, kur pazuda atstājot neilgi mani vienu. Atgriezies nez no kurienes ar lāpstu viņš sāka rakt Bastiāna kapiņu. Gar acīm man pagāja mūsu abu jaukie mirkļi.

***
Sebastjans mierīgi gulēja savā bērna gultiņā tik mierīgi. Viņa vaidziņi spiedās tik jauki ārā ka gribēju skatīties visu nakti kā viņš guļ. Viņa mazās rociņa cieši, bet vāji apskāva manu mazo pirkstiņu.

***
zinu ka esu maziņš, bet tā tas nevar turpināties. Tev tas jāsaka kādam. Jebkuram...
- esmu teikusi mani ignorē un tic viņam. Apsolu mēs tiksim no šejienes prom uz visiem laikiem. Pat ja vajadzēs tiesāties. Mēs tiksim.
To pateikusi  samīļoju brālīti.
- un neuztraucies par mani.

***

- pag, pag bračiņ... Man tevi ir jāizved pie audzinātājas.
Saķēru maigi viņa rociņu uz vedu pa trepēm augšā pie grupiņas. Viņš pienāca pie manis un pēdējo reizi apskāva un gāja iekšā grupiņā.

***

Viņš nāca pie manis taču Bastiāns nostājas priekšā. Aizsardzības pozā.
Bastiāns - viņu tu neaiztiksi !
Klejs - tiešām?
Viņš pagrūda Bastiānu un nāca man tuvāk ar katru soli es atkāpos uz atpakaļu.

***

Pieklauvēju pie Sebastijāna istabas durvīm.
- Čau sis!!!
Iekliedzās Bastiāns ieraugot mani durvīs skrienot pie manis ievelkot dziļā apskāvienā.
- Čau čau resgali.
Teicu sabužinot bratana matus.
- Ev! Nedari tā!

***

Drīz vien Jimins ieguldīja viņu tikko izraktajā kapiņā un jau raka to ciet. Nostājos priekšā kapiņam Jiminam viegli mani apskaujot ar vienu roku manu vidukli ar otru turot lāpstu.
-  Sebastijan Kārl Boun, dusi saldi. Guļot nepiemirsti mūsu mīļos brīžos kuri man tik ļoti pietrūks. Mēs visi mīlam tevi bračiņ. Tu vienmēr būsi uzverētājs un mans labākais brālis. Neviens nespēs tevi aizstāt, ja nu vienīgi tu pats.
Noteicu pēdējos vārdus kurus spēju izdabūt no sevis sabrūkot Jimin plecā kurš arī raudāja.

***

-Mās, mās atver to!
Viņš iedēva man mazu dāvaniņu uz viņa lūpām rotaļājoties jaukam, dzīvespriecīgam smaidam.

***

- Šokolāde ir garšīga par tavu zefīru!
Viņš teica ēdot šokolādes tāfelīti atstājot pēdas uz viņa sejiņas.

***

- Mās, paskaties tur!!
Viņš priecīgs veda mani pie loga. Kur laukā iestājoties jaunajam gadam šaudījās salūts. Izgaismojot visas tumšās debesīs un ielaižot gaismu daudzu cilvēku acīs.

***

Sveiki mani mīļie lasītāji. Piedodiet par šādu daļu, bet es gribēju lai jūs padomājiet, kas ir jūsu lielākais sasniegums. Lai, cik ļoti jūs strīdētos ar savējiem, bet beigās vienmēr uzvarēs mīlestība. Ceru ka jūs esat cieši, jo cieši apskāvuši savējos, ja ne tad labāk ej to tagad izdari un pasakies ka tieši tev viņi ir. Bučas! Tiekamies nākamajā daļā!