Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

Raibumiņi

Cieši vēros Jiminā.
- Es zinu kur mums ir jādodas.
Jimin piegāja pie skapja un izvilka īsu sarkanu kleitu, kas knapi sedza manu pakaļu nerunājot, cik tā bija pieguļošā pie auguma.
- un tu saki ka es to vilkšu?
Skatījos uz Jimin ar pārsteigumu.
Viņš meta acis uz kleitu tad uz mani un pamāja ar galvu ieliekot to gultā.
- Šis uz tevi izskatīsies seksīgi.
Pēc tam rakņājoties skapī meklējot kurpes viņš noteica noliekot sarkanas kurpes pie gultas.
Joprojām skatījos uz Jimin neticīgi.
- Jimin es to nevilkšu. Es galu galā esmu tava sieva, ne tava palaistuve.
Noteicu paejot pie skapja meklējot ko piemērotāku savam stāstusam un pašcieņai, bet arī kaut ko laikus seksīgu. Izvilku no skapja saplēstas gaiši zilas džinasas, melnu kroptop, melnas augstpapēžu kurpes, rutaianas zeķubikses un melnu ādas jaku. Apģērbos, cik vien ērti un nepiedauzīgi nažus kādus es varēju iebakāju savos zābaciņos. Beigās atjaunoju savu tumšo meikapu un matus atstāju izlaistus.
Pie reizes atradu priekš Jimin drēbes. Rūtainu kreklu, melnas vieglas bikses, melnu pieskaņotu jostu, melnas lakotas kurpes. Piecēlos kājās un ar drēbju čupu piegāju pie Jimin.
- Nākamreiz, kad grasies man ko sameklēt apdomā. Te nu būs tavs.
Iedēvu viņam rokā kamēr viņš ar acīm noskatās uz manu izvēlēto apģērbu.
- Nu marš un ej apģērbies!!
Noteicu paejot viņam garām uzsitot pa viņu pakaļu lai beidzot ietu ģērbties. Manu izvēlēto komplektu.
Piegāju pie kādas atvilktnes kur glabājas mūsu abu aksesuāri.
Izvilku divas melnas saulesbrilles, Jiminam ādas pulksteni diesel mega chief un zelta kulonu. Piegāju pie Jimina palīdzot viņam aizpogāt kreklu.
- Nepūlies es pats arī varu.
Jimin noteica noskūpstot mani uz lūpām.
Piegāju pie kumodes kur es visu no liku. Paņēmu kulonu un pulksteni. Jimin izņēma no manām rokām pulksteni un lika uz savas rokas. Pa to laiku uzliku viņam kulonu.
- Gatava?
Jimin prasīja apgāžot mani turot ar abām rokām vienai esot pie gurna un otrai esot uz manas muguras pašam skatoties manās acīs.
- Ne...
Nostenēju izjaucot neērto mirkli.
Paņēmu pēdējo aksesuāru.
- Jimin!
Viņš paskatījās uz mani apjucis.
- Ātri domā!
Metu viņam saulesbrilles kuras viņš apjucis saķēra.
Savas uzliku uz acīm un gāju pa durvīm ārā uz mašīnu.

...

Mašīna piebrauca viegli pie kādas tumšas ēkas kas mani ne diži nepiesaistīja ja nu skaļā mūzika līdz atvēru durvis un izkāpu no mašīnas. Ejot uz ieeju stāvot pie durvīm diviem sargiem Jimin aizslēdza mašīnu un pienāca pie manis ar vienu roku pievelkot mani aiz vidukļa pie sevis.
- Jautrība tik sāksies.
Viņš čukstēja manā ausī liekot man viegli nodrebināties.
Abi ātrā solī devāmies pie tumšajām durvīm pie abiem būdigiem sargiem.
- Labvakar, mums šeit ir norunāta tikšanās ar jūsu bosu.
Jimin noteica pievelkot mani vēl tuvāk nekā iepriekš.
Klausies un tagad centies tikt prom no manis.
Jimin sūtīja savas domas uz mani pusi. Sākumā nesaprotot. Līdz sāku lauzties no Jimin tvēriena kā viņš man teica.
- Šī te neklausīja mani un centās no manis aizmukt, kad vēlējos maksāt par piedāvāto seksu.
Centos vēl joprojām tikt prom no viņa tikai šoreiz mazliet vairāk pielietoju spēku.
- Labi dodaties.
Viens no sargiem notieca un ielaida mūs abus mūzikas, alkohola, smēķu, sviedru pilnajā telpā.
- Tagad mēs sadalīsimies tu ej vēro no aukšas lūk tur. ( viņš čukstot radīja uz balkonu virs dejas plača, kur daudzi cilvēki mīcijās viens gar otru.) gaidi tur līdz es tev došu signālu.
Pamāju Jiminam saprotot, pēdējo reizi noskūpstīju viņu un pazudu pūlī.

Devos pa trepēm aukšā cenšoties nesaskarties ar sasvīdušiem, iedzērušiem vīriešiem. Par sastaptajām sievietēm nerunāsim. Ar šķību aci tikai noraudzījās itkā es ietu un atņemtu viņu daudzsološo preci.
Līdz ko biju tikusi savā atvēlētajā vietā dziļi nopūtos atbrīvojot savus plecus. Novietoju rokas uz margas viegli atslāpstot uz cilvēkiem gardi noskatoties. Virmojošo cilvēku asinis gardi cirkulēja vēloties kādu notestēt. No manas gardās domāšanas iztraucēja kāda sievišķīga balss.
- Sveika neesmu tevi te sastapusi, kad tiki pieņemta?
Viņa maigā balsī man jautāja. Nepagriežot galvu es noskatījos kustajošos cilvēkos.
- Nav tavās interesēs.
Noteicu meklējot ar acīm Jimin. Nekur viņu neatrodot.
- Kā tu kuce uzdrošinies tā runāt ar savu priekšnieci!
Viņa mani spēcīgi pagrieza pret sevi un viņas manekenētā roka tiecās pret manu vaigu.
Noskatījos viņā vien ar niknu skatienu.
- Pirmkārt, neesmu kuce. Otrkārt, tu nēsi nekas man lai tā ar mani šādi runātu, kur nu pieskratos. Treškārt, tu nēsi mana priekšniece. Ceturtkārt vācies kamēr nēsi pār šo margu pārlidojusi.
Noteicu atgriežoties ierastajā pozīcijā ignorējot blakus stāvošo prostutūti.
- KĀ TU UZDROŠINIES TĀ RUNĀT AR MANI!?!!?
Viņa uzbļāva uz mani ignorējot gāju uz citu pusi. Tikusi pie trepēm kāds vīrietis mani pagrieza un ar savu degunu sāka brucināt manu kaklu.
- Mīļā, varbūt aizejam uz kādu istabiņu?
Viņš čukstēja sākot skūpstīt manu kaklu, viņa rokām ejot no vidukļa uz aukšu.
- Piedod man jau ir cits.
Noteicu pagrūžot viņu no sevis nost un devos uzmeklēt Jimin.
Līdz mani apstādināja pazīstama spalga balss.
- REKUR MŪSU AIZSTĀVE!!
Džesika kliedzot pa skaļo mūziku uzsauca liekot man apstāties.
- UN JAU PAMET!!
Nokliedzu neskatoties uz viņu un devos tālāk meklēt Jimin.
Viņa izmantojot savas spēja mani nogāza pa trepēm. Nokritu kādu gabalu lejā pa trepēm. Piecēlos iztaisnojoties notīrot neredzamos putekļus, pēc tam paskatoties niķi un Džesiku.
Savā vampīru ātrumā skrēju virsū nogāžot viņu no kājām.
- KO TU TE DARI!?!?
Kliedzu viņai sitot viņai.
-CERI KA TEIKŠU, KAD PAMETI MANI UN NIKOLAJU?!?!

*atskats*

Devos pa taciņu uz Džesikas un Nikolaja māju. Nodot savu pēdējo rakstīto liecību par rozēm.
Pieklauvēju pie durvīm gaidot līdz kāds tās atvērs.
-

Nāku!
Atskanēja Džesikas balss skrienot lejā no otrā stāva pie durvīm. Atverot durvis viņas skatiens pārakmeņojās.
-Vācies!!
Viņa uzkliedza man vicinot ar roku uz ceļu priekšā.
- Man nebija izvēles!!
Nokliedzu un iemetu viņas rokās savus pierakstus un ar asarām acīs skrēju prom.

*atskata beigas *

- MAN NEBIJA IZVĒLES!!!
Viņai uzbļāvu cenšoties nesabrukt asarās.