Bad boy or Lie [ Park Jimin ]

Vienmēr

Atvēru acu plakustus. Grasījos jau iztaipīties taču to nespēju rokas gar mani palika ciešākas. Jimin uzlika savu galvu uz manas veroties manī.
- Labrīt..
Viņš pasmaidīja un uzlika uz mana vaiga skūpstu drīzāk jau buču.
- Labrīt arī tev..
Nočukstēju piesmakušā balsī mazliet pasmaidot.
- saki ka gulēji.
Jimin nopūtās un ar degunu braukāja pa manu vaigu.
- Beib tu jau zini.... Vampīri neguļ.
- ak... Ja...
Nopūtos un apgriezos pret viņu skatoties uz viņu.
- vienu es nevaru saprast... Ja jau esmu tava līgava, tad kāpēc tu ar mani spēlējies.
- Kad vienmēr es gribu tevi, man bail tevi atkal zaudēt vai, kad tu uzzināsi un ienīdīsi mani. Es vienmēr biju tev blakus, kad pat to neneojauti.
Nemanot pieliecos pie viņa, lai noskūpstītu viņu. Kura skūpstam atbildēja. Es viņu gribēju sev, tomēr man bija slēptas bailes. Bailes zaudēt...
- piedod...
Nočukstēju un grasījos kāpt ārā no gultas cenšoties tik ārā no Jimin tvēriena. Taču Jimin negrasījās pat mani laist prom pievilka pie sevis mana galvai kuru Jimin nolika pie viņa krūškurvja jutu ka mani vaig paliek rozīgi.
- Tu esi cute, kad sarksti.
Atrāvu galvu skatoties uz viņu tikmēr viņa lūpas ietriecās manās, uzliekot skūpstu uz manām lūpām un uzgūlas man virsū padziļinot skūpstu.
Beidzot viņš vērās manās acīs liekot man nosarkt.
Jimin - Tu esi skaista.
Viņš čukstēja man ausī tajā mazliet iekožoties. Jutu viņa elpu sev uz kakla drīz arī viņa lūpas uz turienes. Domāju ka viņš man kodīs taču atstāja tikai savu skūpstu.
- Jimin?
- m?
Viņš elpoja manos matos baudod tā aromātu.
- piedod ka jautāju, bet kas notika ar manu brāli?
Jutu ka viņš saraujas dusmās. Pieliku roku pie viņa vaiga uzmanīgi.
- piedod.
Nokaunējusies noņēmu savu roku nost.
- Atstāj.
Viņš čukstēja ar roku uzliekot to atpakaļ. Nezināju ka reaģēt tāpēc vienkārši pasmaidīju.
- Beib, es jūtu ka smaidi.
Viņš smīnot teica pagriežoties pret mani lai redzētu manu seju.
Viņš iekodās savā lūpā kusot no skata ārā.
-beidz...
Čukstēju nosarkstot pēc tam kaunoties.
- Mana mazā viltniece...
Viņš smaidot spēlējas ar maniem matiem.
- cik jau pulkstenis?
Prasīju apminamies par Bastiāna pasākumu.
Jimin izkāpa no gultas mani atstājot nesaprašanā vienu.
- ir mīļā divi.
Viņš teica smaidot.
- Mums būtu jāceļas un jāiet ko pagatavot.
Es teicu saķerot galvu un ātri iekāpjot iegāju dūšā. Pēc dušas.
Uzvilku sarkanu kuplu līdz celītim garu kleitiņu un sarkanas laiviņas. Jimin skatījās uz mani.
- Mīļais, skaties ka siekaliņa nenokrīt.
Teicu pieejot pie viņa itkā noslaukot pie viņa lūpām siekalu un devos uz durvju pusi.
- Mana zebiekste.
Jimin pasmējās par mani un nāca uz manu pusi.
- Ejam ēst Pabo.
Teicu ieliekot savu roku viņa dželtemaņa saliektajā rokā.

***
Abi aizgājām līdz virtuvei, kur kāds vīrietis jau šeptējās.
- Hyung ko gatavo?
Es atlaidu savu roku skatoties virtuves dizainu kamēr Jimin piegāja pie man nepazīstamā puiša.
-Gandwondo.
Pusis ar lielajiem pleciem teica. Sajutu ka kāds ātri ir pieskrējis pie manis un tur manis plecus sajūtot tur aukstumu.
- Sveika skaistulīt?
Kāda zema tembra balls čukstēja man pie auss. Itkā sajutis Jimin pagriezās pret mani ar šo skatienu jeb pret skatu kuru viņš izpelnījās redzēt.

- Suga! Neuzbāzies manai meitenei!
Viņš dusmīgs nāca uz manu pusi un plecu satvēriens kļuva stiprāks un saltāks. Uzdrošinājos paskatīties uz atpakaļu.
- Es zinu ka tu nevēlies man nodarīt pāri, bet es apsolu tev atrast piemērotu meiteni.
Teicu čukstot tā lai dzirdētu tikai viņš taču manam vampīram ir spica dzirde.
- Ko tu izdarīsi?
Viņš jau bija dusmīgs arī uz mani.
Ej labāk, kamēr mans vampīrs nav mani dzīvu apracis.
Domas sūtīju laikam uz Sugas pusi kurš pēc mirkļa pazuda. Piegāju pie Jimin. Ievijot viņu savā apskāvienā.
- Izskatās ka kāds mums griesirdīgs?
Teicu pasmaidot skatoties ko tas puisis šeptējās pie plīts.
-Ne tikai griesirdīgs.
Puisis pie plīts piebilda un nu jau pagriezās pret mums un Jimin ievija mani apskāvienā no mugurpuses uzliekot savu galvu uz mana pleca un rokas gar manu vidukli.
- es esmu Jin un tu laikam esi Amerisa Anebella.
Jin runāja skatoties uz mums abiem.
- Preiks iepazīties.
Teicu atsmaidot saķerot ciešāk ap vidukli Jimin rokas ap sevi.
- Varbūt ejam?
Viņš čukstēja man pie auss.
- Mēs nu iesim, savādāk kāds paliek nemierīgs.
Teicu pasmejoties kamēr Jimin mani jau vilka ārā no virtuves.

Tikuši ārā no virtuves es apstājos Jiminam dīvaini paskatoties uz mani.
- Varam aiziet pie Bastiāna? Lūdzu!
Uztaisīju savas kucēna acis.
- Tu esi tik cute.
Jimin starojot budžināja manis vaigus.
- Vienalga...
Nočukstēju saprotot ka esmu pateikusi ko nevarēs atgriest.
Jimin piegāja pie manis tuvāk man atsitoties pret sienu.
- Pasaki to vēlreiz.
Viņš runāja ar mani draudīgā tonī no kura man metās šermuļi pār kauliem.
Noriju siekalas un skatījos viņa acīs kuras jau bija tumši melnas.
- Jimin?
Čukstēju baidoties ka viņš neko man nenodarīs pāri.
- Atkraties no manas māsas!
Sadzirdēju Bastiāna balsi, Jimin atgāja no manis prom un es pieskrēju pie bratana ievelkot viņa mazo augumu apskāvienā.
- Tā nu gan bračiņ nerunā.
Teicu viņam mazliet aizrādot par viņa uzvedību.
- Viņš tikai gribēja būt pārliecināts to ka tev nenodara pāri.
Jimins teica ejot jau prom no mums. Pieskrēju pie Jimin saķerot viņa roku.
- Jimin tu jau to saki kuro reizi beidz.
Nočukstēju pēdējos vārdus.
- Es nezinu, bet es jūs abus mīlu un negribu, lai jūs abi strīdaties manā starpā.
Teicu nu jau raudot. Jimin piegāja pie manis tuvāk un gribēja apskaut taču pārdomāja un pazuda.
- Mās tu maz apjaut cik viņš ir bīstams?
- Nu un tad ka viņš ir vampīrs, es pat nezinu cik bīstami var būt mana klātbūtne tev. Tu jau esi sagatavojies priekš bērnudārza pasākuma un viņš gribot negribot būs arī.
Teicu pabužinot Bastiāna matus raudot.
- Tu neesi man bīstama.
Viņš teica pasmejoties. To dzirdot manī kaut kas salūza un es nokritu pie zemes sāpēs, atskrēja Jimin un Jin no virtuves savā vampīra ātrumā.
- Babe?
- Labāk šādā stāvoklī netuvojies pie viņas.
Bastiāns centās viņu apturēt nākt man klāt.
- Labāk Jimin klausi.
Jin teica ar bailēm, kas bija redzams visā viņa ķermenī.
Man palika tik auksti kā nekad, man tik ļoti slāpa kaut kā.

Kā

Asins...

Sajutos tik vāja un reizē stipra bija tāda sajūta ka manī kas atgriežas. Kas bija tik labi noslēpts un atkal atgriezās pie manis.

Jimin apskāva meiteni kurai bija koši sarkana kleita un daži tetovējumi. Izskatījās ka viņi abi izbauda abu klātbūtni.

Viņa iepazīst visus mājas iemītniekus.

Meitene atkal sarkanā krāsas kleitas audeklā sēž uz trepēm.

Parks. Viņa iziet vēlā pastaigā. Divas rokas saķer viņu.

Viņa raud uz trepēm, istabā, parkā, uz jumta kores un uz zemes, kad raudāja blakus kādam.

Puisis skūpsta meiteni ka vienmēr trausli, maigi un reizē kāri kā nekad.

Tas pats puisis un tā pati meitene dodas kaut kur ik reizes...

Meitene skatījās puiša acīs kaut krītot un grasās ieslīgt dziļā miegā. Tas pats pusis ar asarām acīs pabīda meitenes matus un ar saviem vampīra dzerokļiem iekož meitenei.

Viņiem piedzimst meita.

Tā pati nepieaugušā meitiņa tiek nogalināta kurš tiek nogalināts tai pašā vakarā. ....

Viss paskrēja kā migla un bija tāda sajūta itkā būtu no jauna piedzimusi. Vis beidza sāpēt taču man joprojām slāpa. Piecēlos kājās kā no jauna un devos virtuvē pie ledusskapja jeb saldētavas, izņēmu paciņu dzīvnieka asinis un to izdzēru. Bija patīkami sajust to spēku atkal sevī.
- Beib?
Jimin piesardzīgi man jautāja nākot uz manu pusi.

- Ja Jimin?
Teicu paskatoties uz viņu. Jutu ka man ir tā neparastā sarkanā acu krāsa un mati kļūst pelēkzili kā agrāk.
-tā esi tu?
V

iņš piesardzīgi prasīja nākot uz manu pusi ar asarām acīs.
- Jā, Jimin sākot no paša sākuma kad mēs satikāmies līdz pat šodienai. Es esmu atguvusi savas atmiņas un būtību atpakaļ. Un būtību būt tev blakus.
Gāju pie viņa ar asarām slapinot manus vaigus grasījos jau ar roku pieskarties viņa vaigam taču viņš atrāva savu roku uzsitot man pa seju. Būdama saistīta ar viņu viņa sitiens ļoti sāpēja ka nokritu pie zemes un raudāju. Raudot izgasu no virtuves un teleportējos vietā kura man bija svarīga.