Goner [harry styles]

Chapter 2

- Ēd. - puisis dusmīgi norūca un pastūma šķīvi, kurā bija makaroni, uz manu pusi, bet es noraidoši papurināju galvu.  - Ēd, es teicu!  -

- Es negribu.  - klusi nomurmināju, bet viņš paņemot šķīvi, noliks man to uz gultas.- Labi, labi, es ēdīšu.  - čukstus teicu.

Mēs abi kādu laiku ēdām līdz es pakatījos uz puisi, kas lika viņam veltīt man neapmierinātu skatienu.
- Ko lūri?  - viņš jau atkal uzbļāvis man virsū jautāja.

- Kā tevi sauc? - jautāju.
- Mani sauc Harijs.  - viņš teica un atsāka ēst makaronus, kuri nebija īpaši garšīgi. - Mani sauc Leksija.  -

- Es to zinu.  - Harijs vienaldzīgi teica un atkal paraustīja plecus.

- Kā es te vispār nokļuvu?  - klusi jautāju, kas lika viņam smagi nopūsties.

   *flashback*

Mani draugi aizgāja dejot un runāt ar citiem, nepazīstamiem cilvēkiem, atstājot mani vienu. Man nācās sēdēt pie bāra letes un dzert vienai. Biju izdzērusi pietiekami daudz alkohola un biju gatava jau pamest šo vietu.

Es uzmanīgi piecēlos kājās, pieturoties pie bāra letes un bārmenis atviegloti nopūtās, saprotot to, ka es dodos prom.

- Uzredzīti.  - iesmejoties teicu bārmenim, kurš piekrītoši pamāja ar galvu.

Es paņēmu savu mazo somiņu un lēnām devos prom, cenšoties noturēt savu līdzsvaru. Biju jau pie kluba durvīm, un pieturoties pie tām, es izgāju ārā, dodoties prom. Bija sajūta, ka mani kāds izseko un, kad es pagriezos uz pretēju pusi, es saņēmu ar kaut ko cietu pa galvu.

*flashback end*

- Bet...ko es izdarīju? - jautāju, saraucot uzacis.

- Kāpēc meitenes ir TIK ļoti stulbas?!  - viņš dusmīgi uzkliedza man virsū.  - Ne tu, tavs brālis! -

- Ko tad viņš izdarīja?  - jautāju, saraucot uzacis.

- Viņš krāpa manu māsu... - Harijs klusi teica un nolaida galvu. 

- Un kas viņai vēlāk notika? -

- Viņa uztaisīja pašnāvību...tava brāļa dēļ.  -

- Man žēl...  - klusi teicu, skatoties uz viņu. Harijs bija novērsies no manis un es piecēlos kājās, taisoties pieskriet pie durvīm, lai atvērtu tās. Durvis bija ciet, un Harijs meta krēslu pret sienu, kas lika man notrīcēt.

- Nekad vairs tā nedari, skaidrs?!  - Harija dusmīgi jautāja un es pagriezos pret viņu.

- Skaidrs, skaidrs.  - čukstus teicu un aizgāju apsēsties atpakaļ uz gultas.

______________________________________

es ļoti ceru, ka turpinājums bija pietiekami labs, kā arī ceru, ka jums patika, bet, ja patika, tad neaizmirsti arī nospiest zvaigznīti <3

Kika :)