Goner [harry styles]

Chapter 22

Ūdens pilieni lēnām tecēja gar Harija ķermeni un man bija grūti atraut acis no viņa, lai arī kā es nevēlētos to atzīt. Viņa ķermenis, seja, mati lika man saprast vienu lietu - Harijs ir izskatīgs ar labu ķermeņa uzbūvi.

Joprojām brīnījos, kāpēc Harijam nav meitenes ar šādu izskatu, kāds ir viņam...ā nē, kaut gan es zinu, kāpēc Harijam nav meitenes - ja viņš izturas ptet citām tāpat kā pret mani, tad, protams, pat izskats neizglābj visu situāciju.

Viņš ierāpās gultā, tieši man pretī un skatījās manās acīs, kamēr es skatījos viņa.

- Runā, - vēsā tonī noteicu. Vismaz centos šādi izklausīties, bet es labi zināju, ka es izgāzos. Pamatīgi izgāzos, tādēļ ka mans balss tonis izklausījās nevis vēss, bet gan čīkstošs.

- Tu labi skūpsties, - Harijs teica un uz viņa sejas parādījās smīns, kas uzmanīgi vērās manī. Harija skatiens nolaidās līdz manām lūpām un tad viņš nezināma iemesla dēļ vāji iekoda savā apakšlūpā, neatraujot acis no manis.

- Zinu, - noboloties teicu un taisījos pagriezties pret viņu ar muguru, taču Harijs mani apstādināja no šīs darbības izpildīšanas, uzrāpjoties uz manis.

Harija siltās rokas palīda zem mana krekliņa, pieskaroties pie manas ādas, kas bija nāvējoši auksta.

Es gulēju uz gultas, nekustīga, un skatījos Harija sejā, uzmanīgi apskatot katru sejas vaibstu, kas viņam piemīt. Viņš joprojām bija iekodies savā apakšlūpā un līdz ko viņš liecās pie manis tuvāk, mūsu abu lūpas saskārās.

Sākumā skūpsts bija mierīgs, taču tad ar laiku tas kļuva ar vien kaislīgāks un kaislīgāks, liedzot iespēju man atrauties no puiša, kura lūpas bija gandrīz vai pielipušas ar superlīmi pie manām.

Bet, ja godīgi - tad skūpstoties ar Hariju, sajūtas bija pārāk labas. Es jutos pārāk labi un tas nemaz nebija labi, zinot kādās attiecībās mēs esam - mēs abi esam ienaidnieki mana brāļa...pag ko? Tas nav mana brāļa dēļ. Tas ir viņa nenormālās māsas dēļ.

Smieklīgi...skūpsts ar Hariju liek atcerēties teicienu, ka no naida līdz mīlestībai ir tikai viens solis, bet vai tiešām starp mums abiem ir mīlestība? Es nezinu un negribu zināt, taču brīdī, kad Harijs atāķēja manu krūšturi, es tās uzreiz saķēru, atraujoties no Harija sārtajām, maigajām lūpām.

- V-varbūt...varbūt nevajag? - klusi iečukstējos, tomēr Harijs viegli atbrīvoja abas savas rokas no mana vājā tvēriena.

- Beidz... - Harijs nosmējās, skatoties man tieši acīs. - Es gribu tevi, tu gribi mani. Mēs abi to diezgan labi saprotam un zinam, ne tā, saule? -

Es izdvesu nopūtu, lēnām pamājot ar savu galvu. Es nezināju, kas man bija uznācis, bet es zināju, ka vēlos just viņu pieskaramies man. Zināju, ka vēlos just viņu pēc iespējas tuvāk sev un nekādīgi to nevarēju noliegt.

Es noņēmu dvieli no Harija vidukļa, uzmanīgi apskatot viņa ķermeni, kas lika viņam viltīgi pasmaidīt un atkal sāka uzbrukt ar savām lūpām.

Viņš novilka manu kreklu, sākot dot mazus skūpstus uz mana vēdera līdz pat kaklam, kas lika man just tauriņus lidinamies tajā, taču es centos nepievērst tam uzmanību un nedomāt par to, tādējādi izbaudot šī brīža momentu.

***

Jutu Harija rokas, spēcīgas, bet tai pašā laikā maigas, apvijamies ap savu kailo ķermeni.

Pār mani valdīja dīvainas sajūtas. Es arī pati jutos dīvaini, guļot blakus savam pāri darītājam, pilnīgi bez drēbēm.

Vai es darīju pareizu izvēli, piekrītot Harija samaitātam piedāvājumam? Nē...jā...nezinu...

Tagad viss palika ar vien sarežģītāks...vēl jo vairāk, tāpēc ka es nezināju, ko jūtu pret puisi, kurš šobrīd gulēja, pievilcis savu karsto ķermeni pie manis maksimāli tuvu.

- Iesi gulēt? - dzirdēju Harija kluso balsi, iečukstot manā ausī un es nomurmināju klusu "mhm", tādējādi sniedzot viņam atbildi uz jautāju.

Pirms Harijs paspēja izslēgt galda lampu, kas atradās netālu no gultas, uz kumodes, es apskatīju istabu, kurā tika izmētātas mūsu abu drēbes. Es klusībā pie sevis ieķiķinājos un pagriezos uz muguras.

- Es nezinu, kā tev, bet man bija ļoti labi, - Harijs joprojām klusi čukstēja, it kā istabā atrastos ne tikai mēs, bet arī kāds cits, mums svešs, cilvēks.

Neskatoties uz to, ka istabā bija tumsa, es joprojām varēju redzēt Harija smaidu, kas lika viņa vaiga bedrītēm kļūt redzamām.

Vai es Harijam liku smaidīt?

Nezinu. To zināja tikai Harijs.

- Man arī bija ļoti labi, - visbeidzot, vāji pasmaidot, teicu, cenšoties saskatīt viņu.

Harijs neko neatbildēja, pievelkot manu ķermeni pie sevis vēl ar vien tuvāk. Harijs uzspieda skūpstu uz manas pieres un aizmiga, bet pēc dažām minūtēm varēja labi dzirdēt Harija šņākuļošanu un vidēja skaļuma krākšanu.

- Arlabunakti, Harij, - noteicu, labi apzinoties to, ka viņš nedzird manis sacīto.

Es kādu laiku skatījos griestos, domājot par dažādām lietām - par Hariju, par šīs nakts piedzīvojumiem, par draugiem, par ģimeni.

Lai arī, cik ļoti man ir labi šobrīd, es joprojām vēlējos atrasties savās mājās, blakus cilvēkiem, kuriem patiešām rūpu...nu labi, varbūt rūpu. Es droši varēju tagad bēgt prom, zvanot visiem, kuru numurus šī visa laika garumā esmu iegaumējusi, bet kaut kas mani atturēja no šo vēlmju pildīšanas...tomēr nesapratu kas.

Es vēlreiz uzmetu Harijam pēdējo skatienu un visbeidzot pati aizvēru acis, padziļinoties miegā, kas šobrīd man ir diezgan nepieciešams.

______________________________________

Man ir milzīgs prieks, ka man ir tik saprotoši lasītāji, kas neskatoties uz to, ka ilgi nav publicētas jaunas nodaļas, turpina pacietīgi gaidīt ( labi, gan jau lielākā daļa par mani ir aizmirsusi, bet oh well, ceru, ka nē. )
Jau atkal, kārtējo reizi, atvainojos par reto nodaļu publicēšanas, bet diemžēl skola aizņem lielāko daļu mana brīvā laika, kas man pašai arī ne īpaši patīk.

Lai vai kā - es te apskatījos savus stāstus un wow, šim stāstam ir 4,9K skatījumu, kas tik tiešām priekš manis ir daudz, jo iedomājoties par to, ka tik daudz reižu šis stāsts tika lasīts, liek man priecāties.

Protams, atvainojos, ja arī tas, ko uzrakstīju, nebija ilgas gaidīšanas vērts, bet sanāca tā, kā sanāca. Tik tiešām jūtos neērti, ka liku jums visiem tik ilgi gaidīt 22.nodaļu, bet es centīšos laboties stāsta rakstīšanas ziņā :')

Kā vienmēr - ja patika, tad neaizmirsti nospiest zvaigznīti, bet, ja, protams, kaut kas nepatika, tad es būtu laimīga dzirdot pamatotu kritiku, kas ļautu man saprast, ko ir jāpielabo :)

P.S. Ja interesē kaut kas sakarā ar dziesmu nosaukumiem or smth, tad droši jautājiet komentāros :))) Ļoti ceru, ka vismaz šoreiz nekas nenoies greizi ar komentāru publicēšanu, jo es nekādīgi nevarēju neko nokomentēt.

Mīlu, Kika♡