Goner [harry styles]

Chapter 4

Neskatoties uz to, ka vairākas reizes interesējos par to, kur mēs braucam, Harijs nesniedza man atbildi, kuru es ļoti gribēju dzirdēt. Harijs pēc katra manis pateiktā vārda uzbļāva man virsū, pasakot, cik stulba es esmu līdz es sāku raudāt.

- Nu beidz raudāt... - pēkšņi sadzirdēju Harija balsi. - Piedod, ka nosaucu tevi par stulbu, tu vienkārši nobesīji mani ar savu ziņkārību. -

- Bet, ja es vēlos zināt, kur mēs dodamies? Man uz to ir tiesības. - klusi iešņukstoties teicu. - Drīkst piezvanīt brālim? Nu...vēlāk...lūdzu. -

- Nē. - Harijs dusmīgi norūca, bet tad smagi nopūtās. - Labi. Varbūt atļaušu tev viņam piezvanīt, bet neko nesolu. -

***

Harijs atstāja mani pie saviem draugiem, kuri ik pa laikam pasmējās par mani vai aizrādīja par to, ko es daru. Šobrīd es labāk būtu atradusies blakus Harijam, nevis viņiem, jo šobrīd likās, ka Harijs izturējās pret mani nedaudz labāk.

- Tu vari sasodīts klusāk elpot?! - Leo dusmīgi jautāja, skatoties uz mani. - Tu traucē mums kārtis spēlēt! -

- Jūs man arī traucējat, bet es taču neko nesaku. - teicu, paraustot plecus un viņš uzreiz pieleca kājās. Leo piegāja pie manis, notupjoties man pretī un nikni uzlūkoja mani.

- Veči, klusu. Harijs zvana. - otrs vīrietis, kura vārds bija Džeiks, klusi nočukstēja, paceļot klausuli un ieslēdzot skaļruni. - Tu kaut ko gribēji, Harij? -

- Kā Leksijai klājas? Jūs viņai brokastis iedevāt? - Harijs jautāja un es skaļi iespiedzos, jo Leo bija man iesitis spēcīgu pļauku. - Kas tur notiek?! -

- Es tak teicu, lai tu nebļauj! - Leo norūca, kamēr es saķēru savu sāpošo vaigu. - Nekas, Harij. Viss ir labi. -

- Kāda bija noruna, kad es viņu atstāju pie jums? - Harijs dusmīgi jautāja. - Jūs viņu neaiztiekat, tikai skataties, lai neaizbēg, kamēr es esmu ciemos pie savas ģimenes. Pat to jūs, idioti, nevarat izdarīt! Viss, es braucu viņai pakaļ! -

Harijs bija nometis klausuli, bet manās acīs sariesās asaras un es klusi iešņukstējos.
- Džeik, es nesapratu...viņš mums vismaz samaksās par tās meitenes pieskatīšanu vai nē? - Leo saraucis uzacis paskatījās uz saviem draugiem.

- Man un Robertam gan jau jā, bet tev nē. - Džeiks iesmejoties teica, paraustot plecus.

- Ja es tevis dēļ nedabūšu naudas summu, ko Harijs bija man solījis, tad tu būsi līķis, skaidrs?! - viņš dusmīgi jautāja, pieliecoties tuvāk pie manis, bet es klusējot, piekrītoši pamāju ar galvu.

Es cēlos kājās un Leo mani pagrūda tā, ka es atsitu galvu, uzreiz nokrītot uz aukstās grīdas. Viņš dusmīgi, bet klusi izdvesa vārdu "ku*e" un iespēra ar kāju man pa vēderu, aizejot pie saviem draugiem, lai turpinātu spēlēt kārtis.

_____________________________________

agh, liekas, ka tā visa aprakstīšana neiet, taču es tiešām centos.
nav diez ko interesanta nodaļa, taču es ļoti ceru, ka jums patīk, un paldies, ka lasat šo stāstu :)
kā arī neaizmirstiet nospiest zvaigznīti <33

mīlu, Kika♡