Ar Dēmonu Zem Viena Jumta

Es sev pati tikko izraku kapu

Nu lūdzu paskaidrojiet man, ko es esmu tādu nodarijusi, lai šo pelnītu.
"Pat ja tu mani draudēsi nogalināt, es to lietu mutē nebāzīšu"
"Kāpēc tu es tik spītīga"
"Šito tu vari barot savam nākamajm vīram, bet manī iekšā tu to tumi nedabūsi"
"Nebaroju es tak tev indi"
"No tevis neko nevar zināt"
Jūs laikam nesaprotat, kas notika tāpēc nedaudz paskaidrošu.
Vakardien man kaut kā izdevās aizlaisties no dēmona, nu nevis kaut kā, bet precīzāk - ar skolotājas palīdzību.
Šī skolotāja laikam ir vienīgā kurai ir drosme stāties pretī dēmonam.
Diemžel viņa ir arī stingrākā skolotāja skolā, kas mums pasniedz ģeogrāfiju.

Kā jau jūs laikam nojaušat par nelielu klases sabojāšanu dēmons nedabūja pat pēcstundas.
Sasodītā laimīgā pakaļa.
Taču es zinu, ka skolotāja visu laiku no dēmona mani nevarēs izglābt.
Skarbi bet patiesība.
Tagad es esmu mājās kopā ar mammu.
Viņa internetā atrada kaut kādu recepti un izlēma mani izmantot kā izmēģinājuma trusīti.
Es jau labrāt, ja vien man nevajadzētu ēst rīsu tumi ar auzu pārslām, pupiņām un ķiplokiem pa virsu.
Vēmiens nāk pat iedomājoties.
Fui.

"Starp citu, tev drīz būs iespēja iepazīties ar manu līgavaini"
"Kā tad tavu slepeno līgavaini sauc?"
"Andris Džefersons"
Kur es šo uzvārdu jau esmu dzirdējusi?
Kad man vajag kaut ko atcerēties, es to vienkārši nevaru, bet kad nevajag, tad atmiņā viss stāv kā iekalts.

Stulbums kaut kāds.

Pēc nedeļas.

Šo nedēļu es oficiāli pasludi par sliktāko no visām kādas es jebkad esmu piedzīvojusi.
No skolotājas esmu jau dabūjusi astoņpadsmit rājienus par to, ka ģuļu stundas laikā vai vispār tajā neatrodos.
Bet ticiet man, tā nav mana vaina, dēmons nevienu no manām dienām nepadarīja mierīgu.
Vienreiz viņš man piezvanīja tāpēc, lai es uzrakstu viņa vietā kontroldarbu, jo viņam, redzot, nebija garīgā, tad viņš man zvanīja, jo viņam beidzās tualetes papīrs, bija arī gadijums, kad viņš man piezvanija stundas laikā tāpēc, ka viņam nogura roka un man vajadzēja iet uz viņa klasi un rakstīt viņa vietā. Es pat nepieminēšu sporta gadījumu.
Vēl nepietiek ar to, ka man ir jāpilda visi viņa mājasdarbi visos priekšmetos.
Tā it kā man nebūtu savu.
Es pat nezinu cik reižu es viņu šajā nedēļā nolādēju.
Bet varu pateikt, ka uz pirkstiem tas nav saskatāms.
Stulbais, nolāpītais, kretīniskais kroplis.
Ticiet man, es tā varu turpināt visu dienu.
"Zeme izsauc Violetu, ja tu esi beigusi nolādēt Stefanu, tad varbūt pievērsīsies sarunai?"
Es pagriezos pret Nelliju.
"Kā tu zini, ka es nolādēju dēmonu?"
"Tas ir uzrakstīts uz visas tavas sejas"
"Par ko jūs runājāt?"
"Par to, ka ēdnīcā tikko ienāca Daniels"
"Kur?"
Es ar acīm sāku meklēt viņa atrašanās vietu.
"Stāv pie kafejnīcas"
Tur jau viņš ir, tik pat perfekts kā vienmēr.

Kā gan kāds varbūt tik skaists un perfekts.

Cik pasaule ir skarba.
Par savu izskatu es pārāk nesūdzos, nu labi es sūdzos par to katru minūti.
No mammas es dabūju garos matus, bet tā kā tēta matu krāsa ir ruda, arī man viņa tika.
Manas acis ir zaļā krāsā, kas ir diezgan neierasti manā ģimenē, jo tāda acu krāsa bija tikai manam vecvectētiņam.
Bet labāk beigsim runāt par garlaicīgām lietām un pievērsīsimies kaut kam interesantākam.
Kā piemēram Danielam, kas tuvojas mūsu galdiņam.
Paga, Daniels tuvojas mūsu galdiņam!?
Es dažreiz apbrīnoju cik lēni man var pielekt lietas.
Ak dievs, ak dievs, viņš nāk uz šejieni, vai es izskatos labi? Vai man uz sejas nav ēdiens? Vai es nesmirdu?
Daniels apstājās pie mūsu galdiņa.
Uzvedies dabiski un lūdzu neizgāzies. Pasaki kaut ko foršu.
"Sveiķiņi, šodien ārā jauks laiks"

Tu nopietni??
No visa ko tu varēji izvēlēties, tu viņam pateici par laiku???
Tu esi tik ģeniāla.
"Nevar sūdzēties"
Nellija uz mani skatijās tā, it kā es būtu stulbākais cilvēks pasaulē, kas precīzi apraksta kā es tagad jūtos.
"Vai tu kaut ko gribēji?"
"Jā, vai tu negribētu sesdien ar mani kaut kur aiziet?"
"Labrāt"
Es priekā uzlēcu kājas un uzgrūdos kādam virsu.
Ēdiens kas bija šim cilvēkam rokās uzlidoja viņam tieši virsū.
"Ak dievs, piedot es negri......"
"Es tev iedošu trīs sekundes"
Mana mute šokā atvērās.
Vai es Violeta Teilore tikko uzmetu pusdienas virsū Stefanam Džefersonam?????
Man liekas, ka es sev tikko izraku personīgo kapu.