My Robber (h.s)

0.1 | Es tevi ienīstu

[Chapter one]

-Džeida vakariņas-Harijs pabļāva no virtuves. Izpūtu smagu nopūtu saņemot sevi rokās. Nogāju pa trepēm lejā uz virtuvi,kur Harijs mani gaidīja.

-Beidzot-Viņš noteica piesēžoties pie galda. Paskatījos uz Hariju un apsēdos pie galda. -Labu apetīti-Harijs teica pievēršoties ēdienam.

-Tev tā pat-Sarkastiski noteicu uzlūkojot Hariju ar nicinošu skatienu.

Harijs izlaida smagu nopūtu,paskatoties uz mani. -Tu vienmēr šādi runā ar cilvēkiem?-Viņš noteica. Ignorējot Hariju es spēlējos ar ēdienu.

-Nē,tikai ar normāliem cilvēkiem runāju kā pienākas-Teicu uzmetot īsu skatienu Harijam. Viņš pacēla uzaci uz augšu.

-Es neesmu normāls?-Harijs jautāja. Es noraidoši pamāju ar galvu.

-Pat par nenormālu tevi nevar nosaukt-Noteicu zem elpas,ko Harijs izdzirdēja. Viņš sakoda zobus kopā,ievelkot dziļu elpu. Es paskatījos un uzsmaidīju neīstu smaidu.

-Briesmonis-Teicu savelkot lūpas vienā līnijā.

-Kas es esmu?-Harijs jautāja paceļot balsi, saņemot manu roku ciešā tvērienā. Iekunkstējos sāpēs ieskatoties Harijam acīs. Izrāvu roku no ciešā tvēriena un ātrā solī devos uz savu guļamistabu.

Aizcirtu durvis un iegūlos gultā paejot zem segas. Asaras pašas sāka ritēt pa maniem vaigiem. Noslaucīju džempera piedurknē siltās asaras aizverot acu plakstiņus.

Istabas durvis atvērās un pa tām ienāca Harijs. Izlikos,ka es guļu,lai tikai neieraudzītu Hariju.

-Atvaino-Harijs teica iesēžoties gultā.
Izlikos,ka viņa šeit nav un gulēju tālāk.

-Es zinu,ka tu neguli-Harijs teica un jutu viņa skatienu,piekaltu man.
Strauji piecēlos un ar muguru atspiedos pret gultas malu.

-Kāpēc tieši es-Jautāju noslaucot asaras vairs tām neritot pār maniem vaigiem.

-Džeida-Harijs teica jau atkal paaugstinot nedaudz savu balsi.
-Tā jau zināju-Čukstus noteicu.

-Ja es mēğinātu aizbēgt...-Teicu un Harijs mani pārtrauca. -Tu nevarētu aizbēgt,jo viss tiek apsargāts-Harijs teica un es iepletu acis.

Tas vēl tikai trūka,ka šeit viss ir apsargāts.

-Un es tevi tik un tā viegli atrastu,tā tad nekur tu tālu netiktu-Harijs teica iešķībi pasmaidot.
-Kā?-Iejautājos paskatoties pa logu.
-Tev viss nav jāzin-Harijs teica un piecēlās.

-Es tevi ienīstu-Noteicu un apgūlos gultā palienot zem segas.
-Es tevi arī mīlu-Harijs teica iesmejoties.

-Pazūdi kretīn-Iesaucos iemetot Harijam ar vienu no spilveniem.

-Es šajā mājā esmu galvenais-Harijs teica smīnot.

Paskatījos uz Hariju un norūcu palienot zem segas.
Viņš ir tāda kretīns. Es viņu no visas sirds ienīstu.

-Nerūci tu nēesi suns-Harijs teica iesmejoties. -Pazūdi-Iekliedzos paliekot galvu zem spilvena.

Kāpēc tai bija jābūt tieši man. Kāpēc Harijam vajadzēja nolaupīt tieši mani. Es nenovēlētu pilnīgi nevienam šo murgu,bet kādēļ tieši man vajadzēja tai būt.

-Ar labu nakti-Harijs nosmīnot noteica un izgāja no istabas aiztaisot aiz sevis durvis.

-Beidzot- Klusi noteicu noņemot spilvenu nost no manas galvas.

Atspiedos pret gultas malu skatoties ārā pa logu. Aizvēru acis sākot lēnām iemigt.

Piecēlos augšā,kad nošļūcu guļus gultā. Atvēru vaļā acis ieskatoties pulkstenī. Deviņi vakarā. Centos iemigt,bet miegs bija pazudis.

Izgāju ar roku cauri maniem brūnajiem matiem. Mans vēders noburkšķēja un es centos to noignorēt,lai tikai neietu uz virtuvi.

Piecēlos no gultas un gāju uz virtuvi pēc ēdiena. Izgāju klusi pa istabas durvīm un,klusām centos iet lejā pa trepēm.

Nonākot virtuvē es ieslēdzu gaismu un piegāju pie ledusskapja. Viss bija pilns ar ēdienu. Paņēmu pienu un atradu brokastu pārslas. Iebēru brokastu pārslas traukā un sāku liet klāt pienu.

-Ko tu dari?-Atskanēja Harija miegainā balss netālu no manis. Nobijos no pēkšņās balss un trāpīju pienu garām traukam.

Harijs ieraudzījis tikai par to pasmējās.

-Taisu sev vakariņas-Noteicu saslaucot galdu.

Noliku visu pa savām vietām un paņēmu karoti piesēžoties pie galda.

Harijs apsēdās man pretī un tikai tagad pamanīju,ka viņam kājās ir tikai šorti.

Nolaidu savu skatienu uz šķīvi sākot ēst pārslas. Harijs vēroja katru manu mazāko kustību nenolaižot acis no manis ne sekundi.

-Tu vēl ilgi vērosi mani?-Jautāju nepaceļot skatienu no šķīvja.

-Es tevi pat varu vērot,kad tu guli- Harijs teica viltīgi pasmaidot.

-Ak dievs Harij- Noteicu paskatoties uz Hariju un smagi nopūšoties.

Harijs aizdedzināja cigāru un šķiltavas nolika uz galdu netālu no sevis.

Skatījos uz Hariju kamēr es ēdu brokastu pārslas. Viņš izpūta dūmus gaisā un paskatījās uz mani piedāvājot cigāru man.

-Vēlies?-Harijs jautāja paceļot augstāk roku,kurā viņš turēja cigāru.

-Es nepīpēju,ja tu vēl to nezināji-Atteicu paliekot tālāk tukšo šķīvi.

-Es nebrīnos-Harijs teica uzlūkojot cigāru.

-Diez kādēļ tas mani nepārsteidz?- Teicu,kas vairāk izklausījās pēc jautājuma un piecēlos no krēsla nomazgājot aiz sevis traukus.

-Es sev to pašu varētu pajautāt-Harijs atteica nodzēšot cigāru.

-Ar labu nakti-Noteicu izejot no virtuves atstājot Hariju vienu virtuvē.

Uzgāju augšā uz savu guļamistabu un iesēdos gultā. Paņēmu segu apliekot sev to apkārt.

Izdzirdēju Hariju paejam garām manai istabai ieejot pašam savējā. Pagaidīju vēl dažas minūtes un izgāju ārā no istabas klusām nokāpjot pa trepēm.

Atvēru vaļā durvis uz dārza pusi un izgāju pa tām ārā. Iesēdos auduma šūpuļkrēslā vērojot zvaigznes.
Ietinos ciešāk segā un aizvēru acu plakstiņus.

Es nemanīju kā es iemiegu un paliku guļam tur pat laukā aptinusies apkārt ar segu.