-Stāviet-Iekliedzos asarām acīs,pati nezinot,ko es daru.
-Tas viss ir pārpratums-Teicu pieejot pie policistiem un Harija.
-Mazā,ko tu dari-Lūkass iesaucās nesaprašanā.
Piegāju pie Harija ieskatoties viņa zaļajās acīs. Noslaucīju piedurknē asaras.
...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
-Tātad,tu un Harijs-Vinnijs iesāk, atstutējot rokas virs bāra letes.
Es saraucu uzacis, uzlūkojot Vinniju jautājoši. -Es un Harijs?-Es jautāju paceļot uzaci uz augšu.
-Tu un Harijs, jūs esat kopā? Vai tas ir savādāk.-Vinnijs saka.
Es iesmejos, pamājot ar galvu.
-Es un Harijs nekad nebūsim kopā, tas ir...-Es saku mājot noraidoši ar galvu. -Tas ir vienkārši milzīgs, nē no manis.-
Vinnijs iemalko tumšo šķidrumu saraucot uzacis.
-Ja drīkstu jautāt, kāpēc nē?-Vinnijs saka, noliekot glāzi uz letes.
-Es nevaru iedomāties sevi ar viņu kopā. Mūsu dzīves ir...atšķirīgas.-Es nosaku.
-Bet tev viņš patīk-Vinnijs saka.
-Šī vairs nav koledža, Vinnij, kur cilvēki ir kopā, jo viņi viņiem patīk. Un es neesmu teikusi, ka man viņš patīk.-Es saku sakrustojot rokas virs krūtīm.
-Un pārgulēt vairs nav izpriece.-Vinnijs nosaka apmetot acis uz riņķi.
Es nobolu acis, atkārtojot vārdus, kas tik tikko tika izrunāti.
-Kas?-Es saku.
-Oh...-Vinnijs nosaka saprotot, ko ir pateicis. -Atvaino, tā nav mana vieta, kur jaukties iekšā.-Vinnijs saka, nostājoties uz kājām.
-Ko tu ar to domāji?-Es jautāju saraucot uzacis, jūtot dusmas, kas manī lēnām ceļas.
Vai patiešām viņš to būtu kādam pateicis, Harijs.
-Tā patiešām nav tava vieta, kur bāzt savu degunu,Vinnij.-Es saku.
-Labi. Atvaino,izskatas, ka man jāiet. Kāds tevi šobrīt laikam uzmeklē.-Vinnijs nosaka aiziedams prom.
Es noskatos kā viņš aiziet un pagriežos uz sānu pamanot Hariju nākam uz manu pusi. Es viņu pavadu ar savu skatienu, līdz viņš ir klāt man blakus.
-Braucam, tev vēlāk būs kaut kas jāpaskaidro.-Harijs nosaka, nopētot mani.
-Ohh, Stails, es neesmu vienīgā, kurai kaut kas būs jāpaskaidro.-Es nosaku savelkot lūpas līnijā.
-Un ko es būtu izdarījis?-Harijs nosaka ejot uz izejas pusi.
-Es nezinu, varbūt izstāstījis kaut ko, ko tev nebūtu bijis jāstāsta citiem.-Es saku.
Harijs atver durvis un tās patur vaļā, gaidot kad es iziešu pirmā.
-Varbūt tagad izbeigsim un turpināsim šo sarunu mājās?-Harijs saka, sekojot man uz mašīnu.
-Un kā vēl mēs turpināsim-Es nosaku, apmetot acis uz riņķi.
-Ak, nevaru vien sagaidīt, kad nokļūsim mājās.-Harijs sarkastiskā tonī saka.
