My Robber (h.s)

0.5|Atkāpties

[Chapter five]

-Kāpēc viņš tik ļoti vēlas,lai tu atgriestos pie viņiem?-Jautāju paskatoties uz savām rokām.

-Tā viņš varēja arī ievest citās valstīt un viss gāja ātrāk uz priekšu-Harijs atbildēja skatoties uz mani.

-Un bez tevīm viņš to nevar izdarīt-Noteicu sarkarstiski iesmejoties.

Harijs sarauca uzacis un nopietni paskatījās uz mani. Es uzsmaidīju viņam un uzsedzu sev virsū augstāk segu.

-Var,bet ne visās valstīs un ne tik ātri kā es-Harijs noteica un piecēlās kājās ejot uz istabas durvju pusi.

-Es tev noteikti,ka ticu-Čukstus, sarkarstiski noteicu un apgriezos uz sānu aizverot acis ciet.

Sajutu siltu elpu kutinot manu kaklu.
Atvēru vaļā acis un ieraudzīju Hariju pietupušos pie gultas.

-Ko tad diez viņš vēlējās no manis,ja šeit bija atnācis un pēc tam meklēja tevi?-Harijs jautāja skatoties manās acīs.

-Es nezinu,varbūt tu ar viņu kaut ko sarunājāt-Noteicu paraustot plecus.

-Un kāpēc,lai es to darītu?-Harijs jautāja viņa balsij paliekot dziļākai.

-Es nezinu,man ir daudz piemēru, kurus tagad varētu nosaukt-Noteicu neizjaucot acu kontaktu starp mums.

-Pasaki vienu piemēru-Harijs teica pasmaidot.

-Es nezinu,kuru lai saku,varbūt es tev patīku un tu man nepatīci un mēğini panākt,lai tu man iepatiktos-Noteici iešķībi pasmaidot.

Harijs mazliet iesmējās un piecēlās kājās.

-Tev nu gan ir laba iztēle-Harijs teica nostājoties durvju ailē.

-Pasaki kaut ko,ko es nezinu-Noteicu un pasmaidīju.

-Bet nē es nesarunāju ar viņu pilnīgi neko-Harijs noteica un aizstaisījis durvis aizgāja prom no šīs istabas.

Izpūtu smagu nopūtu un aizvērusi acis iemigu dziļā miegā.

Atvēru vaļā acis,kad Harijs mani cēla augšā.

-Džeida celies-Harijs skaļākā balss tonī noteica.

-Cik ir pulkstenis?-Jautāju miegainā balsī izberzējot acis.